Jelgavas rajona Staļģenes ciemā atklātās bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas «Erwinia amylovora» – simptomus Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori konstatējuši arī citviet Zemgalē, apstiprināja VAAD direktors Ringolds Arnītis.
Jelgavas rajona Staļģenes ciemā atklātās bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas “Erwinia amylovora” – simptomus Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori konstatējuši arī citviet Zemgalē, apstiprināja VAAD direktors Ringolds Arnītis.
VAAD speciālisti atturas no komentāriem, vai skarts ir arī Bauskas rajons, taču viņi domā, ka apdraudējums ir.
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas speciālisti katru dienu no mūsu rajona saņem vairāk nekā trīsdesmit zvanu.
Visaktīvākie informētāji esot pensionāri, kuri ikvienā nokaltušā zarā vai lapiņā saskatījuši bīstamās kaites pazīmes. VAAD inspektors Jānis Miglāns uzsver, ka noteikt, vai koki cietuši no bakteriālās iedegas vai to zari gluži vienkārši aizlūzuši, nosaluši, vai vainīga kāda cita slimība, var tikai laboratorisku izmeklējumu ceļā.
Staļģene atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, kas robežojas ar Bauskas rajona Viesturu pagastu. J. Miglāns pieļauj, ka Viesturiem varētu būt lielāks apdraudējums, taču inspektors brīdina, ka slimības perēklis var parādīties jebkurā vietā. Bakteriālo iedegu izplata vējš, kukaiņi, taču galvenais pārnēsātājs tomēr ir cilvēks.
Tagad, kad atsevišķās vietās bīstamā liga skārusi augus, vienīgais tās apkarošanas veids ir slimības skarto un apkārtnē augošo koku un krūmu sadedzināšana.
J. Miglāns piekrīt, ka augļkopības nozari gaida liels pārbaudījums. Speciālists arī atklāj, ka ASV šī slimība ir novērota arī citām kultūrām, piemēram, ķiršiem un plūmēm.
Pagājušajā nedēļā pēc karantīnas izsludināšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Jelgavas rajona Staļģenē sāka zāģēt un dedzināt visus ar slimību inficētos augļu kokus un krūmus. Trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju noteikta buferzona, kur veiks pastiprinātas pārbaudes un nodrošinās uzraudzību. Intervijā Latvijas Radio zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka citu iespēju cīņā pret slimību nav, taču nav arī pamata panikai. Tiks domāts par kompensācijām iespējamo zaudējumu gadījumā.
