Bauskā esot ieradies lietuviešu koktēlnieks – šī ziņa jau kādu laiku tiek izplatīta pilsētā. Daži pat zināja, kur anonīmā mākslinieka darbus var aplūkot.
Bauskā esot ieradies lietuviešu koktēlnieks – šī ziņa jau kādu laiku tiek izplatīta pilsētā. Daži pat zināja, kur anonīmā mākslinieka darbus var aplūkot.
Prasme “ierakstīta” gēnos
Aizvakar “Bauskas Dzīve” pārliecinājās, ka informācija ir diezgan neprecīza. Kokgriezējs Antons Butkus nav atbraucis no Lietuvas, bet gan visu mūžu dzīvojis Bauskas rajonā. Pirms diviem mēnešiem viņš sāka strādāt apsardzes firmā un laiku pavada nevis televizora ekrānā lūkodamies, bet grebjot dekoratīvus koka objektus. Vasarā to var darīt zem klajas debess un Antons šo iespēju izmanto.
Amatu vīrs nekur nav mācījies. “Šī prasme man jau ir gēnos. Esmu lietuvietis. Manā etniskajā dzimtenē kokgriezums ir tautas mākslas vispopulārākais veids. Jaunībā, kad strādāju bijušajā Bauskas remontu un celtniecības kantorī, man bija daudz nopietnu pasūtījumu arī citās Latvijas pilsētās. Es gan nezinu, vai tagad šie darbi ir saglabājušies,” teic Antons.
Mežā uzceļ būdiņu
Viņa dzīvē beidzamo gadu laikā ir bijuši nopietni sarežģījumi. Palicis bez pajumtes, mežā uzcēlis būdiņu un kļuvis par televīzijas pārraides “Bez tabu” varoni. Antons atklāj: “Daudzi šausminājās: “Kā tā var dzīvot?”, bet es to meža kaktiņu glīti sakopu. Man vismaz jumts ir virs galvas. Kad izdevās dabūt pastāvīgu darbu, atkal pievērsos vaļaspriekam. Bez kokapstrādes instrumentiem neko nevar iesākt. Tagad visu naudiņu, ko saņemu par pasūtījumiem, tērēju materiālu un darbarīku iegādei. Instrumenti ir dārgi, tāpēc uzreiz nevaru nopirkt visu nepieciešamo,” atklāj meistars.
Dekoratīvo darbu veidošanai varot izmantot jebkuru koksni, bet īpaši labs esot bērzs. To Antons visbiežāk izmantojot māju nosaukumu grebšanai un apgalvo, ka bērza koksnē pat portretu varot iegravēt.
Brīvas improvizācijas
Kokgriezumu motīvi lielākoties ir amatnieka brīvas improvizācijas – stilizēti dzīvnieki, putni, ziedi. Reizēm iedvesmu viņš gūstot, pētot senus izšuvumus, attēlus žurnālos un grāmatās. Antonam ir lieliska redzes atmiņa – reiz ieraudzītu dekoratīvu elementu viņš spējot atveidot kokā pat bez iepriekšēja zīmējuma.
Amatniekam jau ir izveidojies neliels klientu loks. Daži palīdzot sagādāt materiālus. Nupat Antonam ir atvesti no jūras izskaloti sarkankoka gabali, ko nezinātājs droši vien iemestu ugunskurā. Sākot bluķu apstrādi, meistars nedomā par praktisko pielietojumu. Tikai tad, kad darbs ir gatavs, rodas dažādi risinājumi. Zarainie stabi, viņaprāt, ir piemēroti podiņos augošu ziedu eksponēšanai dārzā. Masīvākos veidojumus var novietot horizontāli un dobumos iedēstīt puķes.
Kad Antons pirmo reizi nokļuvis atpūtas centrā “Lido”, viņu sajūsminājis viss redzētais. Baušķenieks nolēmis izgatavot vairākus dekoratīvus vides objektus centra labiekārtošanai un ticis laipni uzklausīts. “Nezinu, kā veidosies mūsu sadarbība, bet deviņi kokgriezumi jau top speciāli centram “Lido”,” ieceres klāsta meistars.
