www.bauskasdzive.lv
Daudzās tūristu iecienītās vietās vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar atpūtnieku pieplūdumu
Eiropas Savienības (ES) ekonomikai nozīmīgā tūrisma nozare piedzīvo uzplaukumu pēc straujā krituma Covid-19 pandēmijas gados. Arvien vairāk cilvēku izvēlas apceļot savu mītnes zemi vai doties braucienos uz citām Eiropas valstīm.
Eiropa joprojām ir iekārojams galamērķis arī miljoniem ceļotāju no citiem kontinentiem. Taču daudzās tūristu iecienītās vietās iedzīvotāji nav mierā ar atpūtnieku lielo pieplūdumu.
Populārākās – Dienvideiropas un Vidusjūras valstis
Šis gads Eiropas tūrisma nozarei ir sekmīgākais kopš pandēmijas, jo ārvalstu tūristu un nakšņotāju skaits pirmajos sešos mēnešos pārsniedza 2019. gada rādītājus. 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, ārvalstu ceļotāju skaits pieauga par 12%, bet nakšņotāju skaits palielinājās par 10%, liecina Eiropas Ceļojumu komisijas sniegtie dati.
Tūristu populārākie galamērķi ir Dienvideiropas un Vidusjūras valstis. Iebraucēju pieplūdumu piedzīvojušas ne tikai tradicionāli populārās Spānija, Itālija un Grieķija, bet arī citas valstis.
Serbijā, salīdzinot ar 2019. gadu, ārvalstu ceļotāju skaits ir pieaudzis par 40%, bet Bulgārijā par 29%. Tas ir saistīts ar salīdzinoši zemajām cenām par kvalitatīviem pakalpojumiem un labiem laikapstākļiem.
Arī Ziemeļvalstīs pieaug tūristu skaits. Dānijā ārvalstu tūristu daudzums ir palielinājies par 38%, salīdzinot ar 2019. gadu, bet Norvēģijā un Zviedrijā attiecīgi par 18% un 9%.
Baltijā neizdodas atjaunot interesi
Turpretī Baltijas valstīm neizdodas atjaunot ārvalstu tūristu plūsmu kaut vai līdz līmenim, kāds bija pirms pandēmijas. Latviju šogad ir apmeklējuši par 24% mazāk ārvalstnieku nekā 2019. gadā, bet Igauniju un Lietuvu par 16% un 15% mazāk. Tas ir saistīts ar Krievijas karu Ukrainā.
Ceļotāju izdevumi visvairāk ir pieauguši Spānijā
Eiropas Ceļojumu komisija lēš, ka šogad ārvalstu tūristi Eiropā iztērēs 800 miljardus eiro, kas būs par 13,7% vairāk nekā pērn un par 37% vairāk nekā 2019. gadā.
Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tūristu izdevumi visvairāk – par 25% – ir pieauguši Spānijā. Tūrisms sniedz milzīgu ieguldījumu Spānijas ekonomikas izaugsmē, norādīja Hosē Luiss Soreda, viceprezidents nozares asociācijā «Exceltur».
«Pēdējos gados mēs esam bijuši atbildīgi par lielāko procentuālo ieguldījumu Spānijas ekonomikas izaugsmē. 2023. gadā mūsu nozare veidoja 80% no visa Spānijas iekšzemes kopprodukta pieauguma, jo citas nozares neattīstījās tik strauji kā tūrisms,» H. L. Soreda sacīja raidsabiedrībai BBC.
47 miljonu iedzīvotāju lielo Spāniju pērn apmeklēja aptuveni 85 miljoni ārvalstnieku, kas bija par 19% vairāk nekā 2022. gadā.
Tas bija arī vairāk nekā 2019. gadā, kad Spānijā ieradās 83,5 miljoni ārzemju tūristu.
Barselonā, Malagā, Tenerifē – protesta gājieni
Neraugoties uz tūrisma pozitīvo ietekmi uz valsts ekonomiku, daudzi spāņi nav apmierināti ar milzīgo tūristu pieplūdumu. Vietējie iedzīvotāji Barselonā, Malagā, Tenerifē un Maļorkā šovasar ir rīkojuši protesta gājienus, kuros pieprasīja ierobežot tūristu skaitu.
Viens no galvenajiem neapmierinātības cēloņiem ir tas, ka tūristu dēļ ir ievērojami pieaugušas mājokļu cenas, sacīja Malagas Īrnieku apvienības pārstāvis Kike Espaņa. «Pilsēta ir attīstīta tā, ka cenas ir strauji pieaugušas un cilvēki, kas šeit dzīvo un strādā, nevar atļauties mājokli. Tu jūties kā atrakciju parkā, kas nav paredzēts dzīvošanai,» uzskata K. Espaņa.
Barselonas vadība pirms dažām nedēļām nolēma, ka no 2028. gada būs aizliegts izīrēt dzīvokļus tūristiem, lai tādējādi palīdzētu mazināt ilgtermiņa īres dzīvokļu trūkumu pilsētā. ◆
Teksts – ULDIS ĶEZBERIS, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, un «Euranet Plus»
Attēlā – TŪRISTI Atēnās Grieķijā. FOTO – VAFEIADAKIS ARISTIDIS/SIPA
Reklāma