Vecumnieku katoļi ir vienojušies, ka ciemā jābūvē baznīca. Pagaidām ir tikai ideja un apņēmība.
Vecumnieku katoļi ir vienojušies, ka ciemā jābūvē baznīca. Pagaidām ir tikai ideja un apņēmība. Augustā visas apkaimes katoļticīgie satiksies kopsapulcē, lai iepazītos un klātienē apspriestu draudzes nākotni.
Trīs mēģinājumi
Skolotāja Aldona Alenčika, draudzes aktīviste, atgādina, ka iecere par savas konfesijas dievnama celtniecību pavīd jau trešo reizi. Pirmais mēģinājums bijis 1937. gadā, pēc tam doma aktualizējusies 90. gadu beigās, kad Vecumnieku draudzē kalpojis Skaistkalnes priesteris Janušs Bulašs. Gan tolaik, gan tagad idejas dedzīgākās atbalstītājas ir pagasta vēstures muzeja vadītāja Aloida Baķe, Aldona Alenčika, Lidija Drevinska. Entuziastēm pievienojušies Aldonas meita Liene un znots Česlavs. “Atceros, kā mēs, draudzes pārstāvji un priesteris Bulašs, braucām aplūkot Neretas katoļu baznīcu, kuras celtniecība tikko bija sākta. Kādā sarunā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs mums nopietni jautāja: “Vai tad Vecumniekos ir vismaz 500 katoļu, lai sāktu domāt par dievnama celtniecību?” Nevarējām viņam atbildēt, bet tagad pavisam droši zinu, ka, ieskaitot tuvējos pagastus un apkārtnes apdzīvotās vietas, par katoļiem sevi uzskata vēl vairāk iedzīvotāju.
Šoziem veicu sabiedrības aptauju. Visi fakti ir iegrāmatoti. Jautājums ir vienīgi par to, cik cilvēku regulāri un aktīvi apmeklē dievkalpojumus un piedalās draudzes darbā? Pagaidām tie ir tikai daži desmiti. Jauni cilvēki nenāk tāpēc, ka viņiem ir svarīga vide, baznīcas īpašā gaisotne, bet Vecumniekos katoļu dievkalpojumi visu laiku notikuši pielāgotās vietās, ko pat visspilgtākā iztēle nespētu saistīt ar dievnamu,” situāciju raksturo Aloida Baķe.
Konfesiju tuvināšanās
Jau diezgan ilgi katoļu pulcēšanās vieta ir pieticīga kapela pagasta muzejā, kas atrodas tā dēvētajā Sarkanajā skolā. Vēsturiskais nams ir vietējās luterāņu draudzes īpašums. Celtnes atjaunošanai būtu nepieciešami ievērojami līdzekļi, bet lauku draudzei pat kosmētiskajam remontam nav naudas, kur nu vēl liela nama pārbūvei. Taču ir jāprot novērtēt sapratni, kas valda Vecumnieku luterāņu un katoļu vidū.
Ekumēnisms jeb konfesiju tuvināšanās ir visspilgtākā iezīme, kas Vecumnieku kristiešus atķir no citu apdzīvotu vietu ticīgajiem. Tā uzskata Aloida Baķe, pensionēta vēstures un filozofijas pasniedzēja. Vienotības pamats tika radīts un saudzīgi kopts Atmodas laikā, kad savā dzimtajā vietā par luterāņu mācītāju sāka kalpot pazīstamais teologs Visvaldis Klīve, kurš bija atgriezies no trimdas. Viņa loma konfesiju saliedēšanā ir nenovērtējama, uzskata Aldona Alenčika, Lidija Drevinska, Aloida Baķe un vidējās paaudzes kristieši, kuriem laimējās iepazīt garīdznieku. Nesen tika izdota un Vecumnieku pagasta muzejā prezentēta V. Klīves grāmata “Ceļvedis apjukušajiem”, kurā viņa atraitne Vija Klīve apkopojusi Vecumnieku luterāņu baznīcā teiktos sprediķus. Grāmatas dizaina un ilustrāciju autore ir Iveta Bērziņa, mākslas pedagoģijas studente, Vecumnieku iedzīvotāja.
Kopīgs Krusta ceļš
Luterāņiem un katoļiem kopš 2001. gada izveidojusies tradīcija Lieldienās kopīgi doties Krusta ceļa gājienā, Vecumnieku apkaimē katrreiz izvēloties citu galamērķi. Šo rituālu ik gadu fiksē fotoreportāžās un aprakstos, bet materiāli glabājas vietējā muzejā. “Krusta ceļš ir sena katoļu tradīcija, bet tagad aizvien biežāk to praktizē luterāņi un citu kristīgo konfesiju pārstāvji. Gājienus mūsu pagastā ir vadījuši dažādu draudžu garīdznieki, arī Edgars Mažis, ar kuru Vecumnieku kristiešus saista cieša sadarbība. Jau vairākus gadus dievkalpojumus katoļu draudzē vada Skaistkalnes paulīniešu klostera tēvs Jānis, kurš jaunāko klašu bērniem vidusskolā māca arī kristietības pamatus.
Diezgan daudzi Vecumnieku katoļi ik svētdienu brauc uz dievkalpojumu 30 kilometru tālajā Skaistkalnes baznīcā, nespējot pieņemt pielāgotās lūgšanu vietas nosacītību savā ciemā. Es varētu lūgt Dievu jebkurā vietā – arī zem klajas debess. Bet, lai nonāktu līdz tādai atziņai, ir jānodzīvo ilgs mūžs. Tādas pieredzes jauniešiem nevar būt. Mums ir jārēķinās ar jaunās paaudzes vēlēšanos uzturēties sakrālā vidē. Turklāt mēs ļoti ceram, ka Vecumnieki kļūs par novadu, paplašinot pašreizējo teritoriju, un otra baznīca apdzīvotā vietā, kas strauji attīstās, noteikti ir vajadzīga,” spriež Aloida Baķe.
Šomēnes katoļu draudzes locekļi atkal piedalījās anketēšanā, ko rīkoja pagasta muzeja vadītāja. Iedzīvotāji tika aicināti nosaukt vairākus draudzi raksturojošus aspektus. Pirmajā vietā ierindojās ekumēniskā tradīcija. Vēl respondenti minēja lūgšanu stundas pirms dievkalpojumiem, ko regulāri praktizē draudzes locekļu grupa. Nosaukta arī tēva Jāņa veiksmīgā sadarbība ar kristiešiem un laicīgām iestādēm, mācību gada sākuma un noslēguma dievkalpojumi luterāņu baznīcā, diriģentu Lienes un Česlava Batņu, meiteņu kora “Via Stella” radošā darbība, popularizējot garīgo mūziku un kristīgās vērtības.
Pozitīvs paraugs
Rezumējot aptaujas rezultātus, Aloida Baķe piemetina: “Cilvēkiem ļoti svarīgs ir pozitīvs paraugs. Liene un Česlavs ar saviem talantiem, atbildību, lokālpatriotismu un garīgumu vietējā sabiedrībā ir autoritātes. Jaunie mūziķi man ir lieliski palīgi draudzes dzīves organizēšanā. Viņi runā patiesības un mākslas valodā.”
Daudz nozīmīgu darbu draudzē paveikušas arī Valentīna Siliņa, Emīlija Jurkena, Austra Kļaviņa, Veronika Pleša un citi iedzīvotāji, regulāri kopjot kapelu, gādājot malku, uzpošot apkārtni un gatavojot cienastus.
