Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš ar Bauskas rajona pašvaldību vadītājiem tikās 8. augustā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma un ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš ar Bauskas rajona pašvaldību vadītājiem tikās 8. augustā.
Amatpersonas pārrunāja iespēju veidot lielos novadus un citus reformas jaunumus. “Beidzot šī lieta jānoved līdz galam. Paredzēts, ka valdību veidojošo partiju koalīcijas padome administratīvi teritoriālo karti skatīs 13. augustā. Septembra vidū, proti, 18. septembrī, karti virzīs uz Ministru kabinetu,” sacīja RAPLM valsts sekretāre. Pašlaik valsts sola piešķirt katrai pašvaldībai, kas veidos novadu, 200 tūkstoš latu lielu mērķdotāciju agrāk solīto 100 tūkstoš latu vietā.
Mīl, nemīl…
L. Straujuma un A. Draudiņš atklāja jaunākās ieceres. Lielākoties rajona Padomes funkcijas aizies novadiem. Iecavas novads paliek bez pārmaiņām, arī Bauskas (pilsēta, Ceraukste un Brunava) – kā iecerēts. Savukārt Vecumnieku novadam (Vecumnieki, Stelpe, Bārbele, Skaistkalne) plānots pievienot vēl divus pagastus no Aizkraukles rajona – Valles un Kurmenes. Viesi gribēja uzzināt vietējo pašvaldību vadītāju viedokli par pēdējiem ierosinājumiem.
Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs sacīja, ka neredz reformas jēgu. Pārliecību neviešot arī pašreizējo novadu pieredze. Taču pie 167 novadu modeļa var palikt, proti, būt kopā ar dāviniešiem.
“Ne visai mīlam Vecsauli. Arī viņi mūs tāpat. Veidot novadu no Vecsaules un Dāviņiem nav mūsu lēmums. Tas ir Ministru kabineta rīkojums,” sacīja Dāviņu pagasta padomes priekšsēde Līvija Šarķe.
Ko viņi tur augšā dara?
“Pašlaik arī ir iespējas realizēt projektus. Tā, kas bremzē, ir valsts. Mums visiem skaidrs, ka ministrija būs vēl lielāka pretiniece, ja neapvienosimies. Šis tirgus man patīk, tikai naudas par maz piedāvā,” teica Codes pagasta padomes vadītājs Andris Āboliņš. Arī codieši piekrīt 167 novadu modelim, proti, apvienoties ar mežotniekiem.
Mežotnes pagasta padomes deputāti par ministrijas ierēdņu nemitīgo viedokļu izzināšanu esot jau nikni. Tautas priekšstāvji brīnās, ko viņi tur augšā dara, atklāja Mežotnes vietvaras vadītāja Inese Dombrovska. Mežotnieki ir ar mieru apvienoties ar codiešiem. Viņus gan biedē lauku ceļu stāvoklis.
Aiz reformas slēpj nepadarīto
Aija Udalova, Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja, sacīja: “Izdzīvo, kas mainās!” Viesturieši piekrīt veidot novadu ar rundāliešiem un sviteniekiem. Taču viņa un deputāti vēl joprojām nezinot, kāpēc reforma ir vajadzīga, šaubas izteica A. Udalova.
Arī Svitenes pagasta padome izlēmusi par labu minētajam modelim. “Mums nav citu variantu,” tā vadītāja Genovefa Lapsa. Savukārt rundālieši piekrīt apvienoties, lai izbeigtu spekulācijas par valsts otrās šķiras ceļu, skolu u. c. apsaimniekošanu, sacīja Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņaprāt, valsts un ministrijas aiz reformas slēpj daudz nepadarītu darbu.
“Esam izteikuši savu nostāju, to apstiprināja Administratīvi teritoriālās reformas padome,” teica Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Baušķenieki gatavi apvienoties ar ceraukstiešiem un brunaviešiem, turklāt atvērti ir Codei, Īslīcei un Gailīšiem. To pašu apstiprināja Ceraukstes pagasta padomes vadītājs Jānis Feldmanis.
Tā kā Īslīces pagastā dzīvo 4200 iedzīvotāju, pašvaldība pieņēma lēmumu būt patstāvīgiem jau 2001. gadā, sacīja vietvaras priekšsēde Vera Purmale. Pagastā strādā 60 uzņēmumu, pašvaldībai ir ļoti augsts attīstības indekss. “Mani vairāk uztrauc, ja mēs aiziesim kopējā “katlā” (novads rajona robežās – K. S.), pazaudēsim savas prioritātes. Visvairāk līdzekļu veltām izglītībai, bet ap 30 procentu sociālajai jomai. Maksājam gan dzimšanas, gan miršanas pabalstus u. tml. Mēs to varam atļauties, bet vai turpmāk iedzīvotāji atbalstu saņems?” jautāja V. Purmale.
Iesēdinot nepabeigtā zemūdenē
“Domas nav mainījušās – esam par 167 novadu modeli, bet bez Valles un Kurmenes. Bijām pret šo pagastu pievienošanu, jo nav nodrošināta infrastruktūra. Līdz tālākajām minēto Aizkraukles rajona pagastu apdzīvotajām vietām nemaz nevar tikt,” uzsvēra Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis. Viņš atcerējās piedzīvoto šoku jau izveidotajā Tērvetes novadā un ierosināja papētīt, kā pašlaik dzīvo novados. E. Jukoni nepārliecina pašreizējā ministra Aigara Štokenberga atbilde – tad, kad būs novadi, tad skatīsimies. Turklāt pagasta vadītājs uzsvēra negatīvo tendenci, ka līdz ar ministra maiņu nāk kaut kas jauns.
Gailīšu pagasta padome atbalsta 167 novadu modeli. “Mūs interesē, ko no reformas iegūs vietējie iedzīvotāji,” sacīja Gailīšu pašvaldības vadītājs Valdis Veips. Viņaprāt, tās ir muļķības, ka būs labāk. Nekas nemainīšoties. Piemēram, viens no pirmajiem novadiem – Kandavas novads – ir viens no lielākajiem dotāciju saņēmējiem. V. Veips uzskata, ja pašvaldība grib un var, tā spēj apgūt Eiropas Savienības līdzekļus.
Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis neizteica piekrišanu nevienam novadu modelim. “Lozungs izkārts, bet likumdošanas nav. Jūs mūs iesēdināt zemūdenē, kura vēl nav uztaisīta,” sacīja politiķis. Viņaprāt, ieilgusī devīzes uzturēšana visus jau nogurdinājusi. Bārbeles pašvaldība pildot likumā noteiktās prasības. Ja vajadzīga nauda, prasot kredītu.
Izlems valsts līmenī
Vietējo pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka novadu iespējas pārņemt rajona Padomes funkcijas ir atsevišķas sarunas tēma. Piemēram, izglītības jomā nozīmīgi veikt metodisko darbu, apvienojot visu rajona mācību iestāžu pedagogus.
RAPLM valsts sekretāre L. Straujuma sarunas beigās atzina, ka daudzos jautājumos vietējo pašvaldību vadītājiem ir taisnība. Viņa piekrita, ka situāciju arī sarežģī dažādie apkalpošanas reģioni. Piemēram, Lauku atbalsta, Valsts mežu, Pārtikas un veterinārā, Valsts augu aizsardzības dienesta u. c. vietējo iestāžu dažādais izvietojums un apkalpošanas zonas. Taču nevajagot skatīt tikai negatīvos pašreizējo novadu piemērus. Viņa aicināja doties uz vienu no veiksmīgajiem, piemēram, Līvānu novadu.
“Ļoti vērtīga saruna. Viedokļi pausti, taču lēmumus pieņems valsts līmenī, lai visas pašvaldības varētu attīstīties,” pēc tikšanās sacīja A. Draudiņš. Par dzirdēto Bauskā L. Straujuma un A. Draudiņš godprātīgi runāšot ar ministru.
