Gandrīz puse – 41 procents – Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku pavada, skatoties televizoru, lasot vai kā citādi atpūšoties bez fiziskas piepūles.
Gandrīz puse – 41 procents – Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku pavada, skatoties televizoru, lasot vai kā citādi atpūšoties bez fiziskas piepūles.
Tas secināts aptaujā par iedzīvotāju brīvā laika paradumiem, ko pēc Sabiedrības veselības aģentūras pasūtījuma veicis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Peldas, vingro, skrien
Ko vasarā savā labā darījuši cilvēki, kuru dienas paiet kabinetos pie datora?
Bauskas rajona Padomes jurists Modris Mākulēns atzīst, ka viņš izmanto iespēju peldēties, jo dzīvo netālu no Mēmeles: “Lietus ir lijis, ūdens līmenis ir augsts, tiesa gan – nav visai silts, bet peldoties to nejūt. Jūrā man labāk patīk stāvēt viļņos, jūrmalā patīkami staigāt, klausīties vējā, baudīt sauli. Mājās vasarā cenšos katru dienu sevi nodarbināt ar velotrenažieri. Reizes piecas esmu bijis ogot un sēņot, un tad nemanot iznāk nostaigāt garus kilometrus pa mežu, kur gaiss tik svaigs un smaržīgs.”
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale vada automašīnu, bet uz darbu un uz mājām, kā arī pusdienās iet tikai kājām. Vienā virzienā puskilometrs sanākot. Strādāšana mazdārziņā vairāk prieka, nevis vajadzības pēc, jo tā esot laba fiziskā slodze. Mazdēliņš arī neļaujot sēdēt uz vietas.
Rajona Padomes saimnieciskais vadītājs Andris Rācenis sevi uzskata par sportisku cilvēku, jo šajā jomā gadiem strādājis Gailīšu pagastā. “Es cenšos veselību nemaitāt, lai tā nav jāglābj, – nesmēķēju un citiem neiesaku. Man patīk būt pie dabas, bitēm, svaigā gaisā,” uzsver A. Rācenis.
Uzņēmējs Guntis Macpans uz vietas nesēž ne darbā, kur pats smagi strādā, ne mājās. Ziemā rīts sākoties ar vingrošanu, piedaloties arī bērniem. Brīvajā laikā Guntis kopā ar vecāko dēlu Rolandu apmeklē treniņus svaru zālē, bet vasarā kopā ar suni mēdz skriet pilskalna parkā.
Riska faktors
Aptaujā secināts, ka fiziski aktīvāk brīvo laiku pavada jaunieši (78%), kā arī iedzīvotāji ar augstāku izglītību (65%). Kūtrāki nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ir pensionāri (59,6%). Tikai ceturtā daļa no viņiem vingro, vēl mazāk brīvajā laikā dodas pastaigā, brauc ar velosipēdu, strādā dārzā, peldas. Vīriešiem brīvā laika pavadīšana nedaudz biežāk kā sievietēm ir saistīta ar fiziskām nodarbībām (attiecīgi 59% un 53%).
Mazkustīgums ir viens no galvenajiem daudzu slimību riska faktoriem. Sabiedrības veselības aģentūra arī turpmāk rīkos informatīvus pasākumus, kas izglītos iedzīvotājus par veidiem, kā uzlabot un uzturēt savu veselību, arī mainot brīvā laika pavadīšanas paradumus. Tā informē Sabiedrības veselības aģentūras speciāliste Baiba Auzāne.
Tikai kustoties varam notērēt kalorijas, ko uzņemam ēdot. Lai justos labāk, dzīvotu veselīgāk, ir jāēd mazāk. Augusta sākumā ar aicinājumu pievērsties veģetāram uzturam pie sabiedrības vērsies nodibinājums “Dzīvnieku drauga fonds”, biedrība “Zemes draugi”, “Dzīvnieku SOS”, “Zaļā brīvība” un “Zaļā alternatīva”. Tādu informāciju aģentūrā LETA ievietojis Jānis Trallis.
Kļūsti par veģetārieti!
Aicinājuma autori iesaka samazināt uzturā dzīvnieku izcelsmes produktu – gaļas, olu un piena – patēriņu. Ne tikai lai uzlabotu veselību, bet arī veicinātu dabas resursu efektīvāku izmantošanu, mazinātu zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas un globālās sasilšanas tempus. “Mīli sevi un pasauli – kļūsti par veģetārieti!” aicina zaļi domājošie. Viņi pievērš uzmanību, ka pārmērīga dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana ir iemesls daudzām kaitēm, arī sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā.
“Lopkopības vajadzībām tiek izmantots 30 procentu visas sauszemes un 70 procentu lauksaimniecības zemes. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šo un citu faktoru dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni. 45 procentus pasaulē patērētā gaļas daudzuma iegūst fermās, kurās lopus nelaiž ganībās un vairāk nekā 90 procentu izmantotās lopbarības, galvenokārt graudus, iepērk no citiem uzņēmumiem. Attīstītajās valstīs mājlopiem izbaro lielāko daļu no kopējās labības ražas. Mūsdienās mājlopi veido 20 procentu no sauszemes dzīvnieku kopējās masas.” Aicinājumā sacīts, ka tādi ir ANO dati.
Nav nekā unikāla
Veģetārieša pabarošanai izmanto daudzreiz mazāk augu, zemes, ūdens, pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja uztura nodrošinājumam.
Uztura speciālisti informē, ka cilvēkiem, kas patērē nelielu daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktu vai nelieto tos vispār, ir mazāks aptaukošanās un augsta asinsspiediena risks, neliels risks saslimt ar otrā tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi.
Gaļā, olās un pienā nav nekā unikāla, nekā tāda, kā nebūtu citur. Dzīvnieki visas uzturvielas tiešā vai netiešā veidā uzņem no augiem. Lielākā daļa dzīvnieku augus ēd tieši, bet dzīvnieki gaļēdāji, tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku, visas vielas, kas nepieciešamas uzturā, var uzņemt ar augu valsts produktiem, turklāt tas ir veselīgi, ērti un lēti.
***
INTERESANTI
Veģetārieši ir:
– dziedātāji Braiens Adams, Stīvens Patriks Morisejs, Šineida O’Konora un Šenaija Tveina, mūziķis Mobijs, aktrise Gvineta Paltrova, Slovēnijas prezidents Janešs Drnovšeks, kā arī par visu laiku izcilāko sportistu dēvētais Karls Leviss, kurš pēc vegāna dzīvesveida sākšanas izcīnīja trīs zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs un divas zelta medaļas pasaules vieglatlētikas čempionātos.
Uzziņai
“Truša” ēdienkarte
– Visas dzīvības procesiem nepieciešamās uzturvielas pieaudzis cilvēks dienā var uzņemt, apēdot divus apelsīnus, vienu lielu burkānu, pusglāzi zemesriekstu, divas glāzes sausu auzu pārslu, kuras izmērcē ūdenī, glāzi sausu pupiņu, kuras novāra sālsūdenī, dažas maizes šķēles un divas tējkarotes linsēklu eļļas. Kopējā enerģētiskā vērtība ir aptuveni 2500 kilokaloriju.
– Minētajos produktos nav vienīgi taukos šķīstošā vitamīna D (kalciferols), kas veicina augšanu, regulē kalcija un fosfora vielmaiņas procesus, kuri nepieciešami kaulu un zobu normālai attīstībai. Šo vitamīnu uzņemam, ēdot treknas zivis, aknas, olas dzeltenumu, sviestu, sieru ar ne mazāk kā 45% tauku.
– Veģetārajā uzturā nav arī vitamīna B12 (kobalamīns), kas piedalās dažādos bioķīmiskos procesos un svarīga nozīme ir asinsradē. Vitamīns B12 ir dzīvnieku valsts uzturlīdzekļos, galvenokārt aknās un nierēs.
Dažādas veģetārā un vegānā uztura receptes var atrast .
