Tas nu ir noticis. «Stabilitātes garants» A. Kalvītis paziņojis par demisiju, ar Valsts prezidentu V. Zatleru vienojoties par konkrētu datumu, 5. decembri. Ko tas mainīs?
Tas nu ir noticis. “Stabilitātes garants” A. Kalvītis paziņojis par demisiju, ar Valsts prezidentu V. Zatleru vienojoties par konkrētu datumu, 5. decembri. Ko tas mainīs? Minējumi ir dažādi, taču nojaušams, ka atkāpšanās laiks mēneša garumā (bija cerēts uz beztermiņa valdīšanu) izvēlēts, lai dotos jaunā uzbrukumā.
Vēl nekad tā nav bijis, ka aizejošā valdība un tās premjers veido jaunu valdību. Salīdzinu to ar skudru pūzni, kurā būtu nomainītas darbones, bet saglabātos iestrādātās ejas un labirinti. Tautai gan ir citāds teiciens: tie paši vēži…
Ar skudru pūzni 2008. gada budžeta pieņemšanas dienā no Saeimas tribīnes sabiedrību un savus vēlētājus (turpmāk – Viņi) salīdzināja komponists un deputāts I. Kalniņš un lūdza “tēti Kalvīti” ņemt savu demisijas rakstu atpakaļ. Tautas sapulcē Viņi jau nelietīgi izmantojuši valstsvīra komponēto “Dziesma, ar ko tu sācies?”, un nevarot zināt, ko Viņi vēl izdomās. Mēs un Viņi – tāds ir dalījums. Bet kur palikuši savējie, kas saprot, ka dziesma ir arī izmisuma kliedziens, nevis čurāšana, kādu terminu pārinteliģentais komponists iekļāva savā uzrunā.
Var saprast koalīcijas galvenā spēka Tautas partijas (TP) vēlmi palikt valdības galda galā, jo šādi tādi darbiņi vēl paveicami. Bet kas no tā atkritīs, piemēram, I. Kalniņam un J. Dobelim (TB/LNNK), kuri kļuvuši par TP karstiem tribūniem? Partijas pamet vai no tām izslēdz vai norāj tos, kuri sākuši domāt un sapratuši, ka nauda vien šai pasaulē nebūt nav viss. Viņu vidū arī A. Pabriks. Nav iedomājama TP dibinātāja un “nācijas glābēja” A. Šķēles izmešana no partijas, kā iesaka ne tikai politologi vien. Viņu “gaišā piemiņā” patur sirmgalvji, uz kuru rēķina Šķēle “glāba valsti”, atņemot strādājošajiem pensionāriem pensiju un sapludinot valsts un sociālo budžetu. Vēsture atkārtojas. Lai nodrošinātu nākamā gada bužeta pārpalikumu, vienu procentu no kopprodukta, valsts aizņēmusies no sociālā budžeta vairākus simtus miljonu latu ar apkaunojoši zemiem procentiem.
Visīsākā pagājušās nedēļas ziņa bez komentāriem – premjers izteicis rājienu KNAB priekšniekam A. Loskutovam un atjaunojis viņu darbā. Lielākais brīnums: demisionējušajā valdībā ievēlēti trīs jauni ministri. Bez saimnieka palicis tikai ekonomikas ministra portfelis. Noslēpumainākā ziņa: par premjeru TP varētu bīdīt A. Šķēles bijušo biroja vadītāju Edgaru Zalānu, kas jau kļuvis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.
Latvijas valsts ir dzimusi rudenī, kad daba atņēmusi krāsas. Palikusi tikai sarkanbaltsarkanā. Atzīstos, īstas svētku noskaņas man nav. To kliedē šķelšanās sabiedrībā – mēs un Viņi. Mums vairs nav kopēja ienaidnieka, bet katram sava prese un citi plašsaziņas līdzekļi, kas pauž pilnīgi pretējus uzskatus. Neaprēķināmos augstumos pacelts nevis ideju karogs, bet naudas vimpelis. Taču tas nekad un nevienam nav nesis īstu laimi. Un tomēr arī šajā pašu saplosītajā laikā varbūt pietiks ar vienas svecītes liesmiņu. Iedegsim to!
