Agresīvo un pārgalvīgo autobraucēju stiķus, ja vien tā viņu stilu var definēt, droši vien būs redzējis vai piedzīvojis katrs spēkrata stūrētājs.
Agresīvo un pārgalvīgo autobraucēju stiķus, ja vien tā viņu stilu var definēt, droši vien būs redzējis vai piedzīvojis katrs spēkrata stūrētājs. Tādos gadījumos, kad atrodies tuvumā šādam šoferim, ar atvieglojumu uzelpo, ja iekarsušais ir patraucies garām. Bet tāds tipiņš turpina doties tālāk un, saprotams, apdraud arī citus braucējus.
Kā šādas situācijas var beigties? Par vienu nupat, 8. novembrī, redzēto tomēr vēlos pastāstīt, cerot, ka tāds fināls dažam trakulim varbūt liks būt apdomīgākam un prātīgākam. Pie Likvertenu meža, nogriežoties uz Jaunsauli, kāds bija tā šoferējis, ka atradās grāvī. Varēja spriest, ka opelītis ir kārtīgi izripinājies, kamēr novēlies uz jumta un palicis nekustīgs. Automobiļa aizmugure bija pavisam samīcīta, vīri tādās reizēs sacītu vienu vārdu – “ķesās”. Izskatījās, ka mašīnai ir tikai viens ceļš – uz autokapsētu.
Piestājot negadījuma vietā, pirmā doma bija – kas noticis ar šoferi un pasažieriem? Izskatījās, ka pēc šāda “autodribla” gluži bez zilumiem un traumām nevarēja palikt. Salonā neviens nebija saskatāms. Jādomā, pēc pārdzīvotā šoka kāds bija savācis avarējušā automobiļa vadītāju vai arī pasažierus. Protams, tas ir mans minējums. Bet grāvī gulošais vraks bija baisa liecība pārgalvīga autodīdītāja rīcībai.
Prātā modelējot situāciju, bija jādomā – labi, ka šādam braucējam ceļā negadījās kāds šoferētājs, kurš ievēro satiksmes noteikumus un laika apstākļus. Bieži vien nelaimēs cieš arī bez vainas vainīgas personas.
Varētu minēt vēl dažādus piemērus par agresīvā stila braucējiem. Vēl tikai par vienu. Rīta stundās Bauskas ceļi ir pilnum pilni ar dažādiem transporta līdzekļiem. Katrs cenšas ātrāk nokļūt viņam vajadzīgā vietā. Nereti satiksmes plūsmā uzrodas slalomētāji, kas bez pagriezienu gaismas ieslēgšanas pārvietojas no vienas joslas otrā. Kamēr ielas nav slidenas, šāds nervozais stiliņš ir mazāk bīstams. Bet var būt gaužām bēdīgi.
