Sociālais darbs ir tā pašvaldības joma, kas ļoti cieši saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām. Nereti mīļš un labs vārds vai nepateikts skarbs vārds spēj cilvēkus vienot, reizēm arī šķirt.
Sociālais darbs ir tā pašvaldības joma, kas ļoti cieši saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām. Nereti mīļš un labs vārds vai nepateikts skarbs vārds spēj cilvēkus vienot, reizēm arī šķirt.
Labi vārdi sniedz izjūtu, ka esi kādam ļoti nepieciešams. Katram ir vajadzīgs kāds, kurš saprot un atbalsta. Cilvēks grib mīlēt un grib būt mīlēts. Viņš to mēģina atrast attiecībās. Mēs ikviens ilgojamies pēc sapratnes un siltuma, atbalsta un līdzjūtības, arī iejūtības grūtos brīžos.
Katram cilvēkam neatkarīgi no viņa izglītības, profesijas un interesēm ir svarīgas viņa iekšējās personiskās vērtības. Vērtība kā zināšanas, izglītība, vērtība – atmiņas, vērtība – bērni, ģimene, veselība, vērtība – cerība utt. Apzinoties sevi kā vērtību un vadoties no savām vērtībām, mēs veidojam savu mikrovidi, kurā dzīvojam un attīstām sevi, kas savukārt nosaka mūsu vietu sabiedrībā un labklājību.
Vai mēs varam apgalvot, ka mūsu valsts ir labklājības valsts, kurā visi iedzīvotāji var justies droši un sociāli aizsargāti? Vai veciem un vientuļiem cilvēkiem ir nodrošinātas jaukas vecumdienas un visiem bērniem saulaina bērnība?
Šādus un līdzīgus jautājumus varētu uzdot daudz un dažādus. Atbilde būs gan jā, gan nē. Tādēļ jau arī sociālā darba lauks mūsu valstī ir sarežģīts un plašs. Tam nav noteiktu robežu, tas nepārtraukti attīstās un mainās, tāpat kā mainās cilvēki, sociālās problēmas, sociālās lomas un statuss.
Sociālais darbinieks ir viena no tām līdzētājprofesijām mūsu valstī, kura prasa no darbinieka lielu garīgo spēku, emocionālo un intelektuālo līdzsvarotību. Jābūt gatavībai veidot produktīvas attiecības ar dažādu mērķgrupu cilvēkiem, ir nepieciešamas zināšanas par daudzām tēmām un specifiskas prasmes.
Tas ir saprotami, ka daļai sabiedrības nav skaidrs vai arī ir savs priekšstats, kas būtu jādara sociālajiem darbiniekiem. Ir jāuzklausa pārmetumi un neprofesionāli spriedumi par sociālo darbu. Ja kas notiek, skaļi tiek pārmests – kur bija un ko darīja sociālais darbinieks?
Uzņemšos atbildību apgalvot, ka manas kolēģes, sociālās darbinieces, ir profesionāles, kas var efektīvi palīdzēt klientam, ja vien viņš pats vēlas ko darīt vai mainīt savā labā… Diemžēl ir situācijas, kad klients nevēlas risināt savu sociālo problēmu.
Man, protams, ļoti žēl, ka sociālajiem darbiniekiem nav “burvju nūjiņas” un “septiņjūdžu zābaku”. Tad viņi varētu palīdzēt notikt brīnumiem daudzās ģimenēs, kurās cieš bērni vai pieaugušie, kuriem pašiem trūkst spēka vai izpratnes par to, ko viņi dara.
Tomēr ir brīži, kad sociālā darba speciālisti dara brīnumus. Viņi sapratīs, ko es ar to domāju. Gribu sacīt vispateicīgāko vārdu – “paldies” – visiem, kas palīdz un sadarbojas ar sociālajiem darbiniekiem, jo bieži bez sadarbības neiztikt. Mēs visi vēlamies dzīvot labāk un drošāk.
Paldies visiem, kas radīja iespēju svinēt sociālo darbinieku profesijas svētkus! Kāds gudrs ārsts, veicot pētījumu, ir atklājis, ka laimīgas domas var pasargāt no daudzām likstām un saslimšanām. Tajā mirklī, kad nodomājat “Es esmu laimīgs!”, smadzenes rada ķīmisku vielu, kas pārraida šo laimes ziņu visiem 50 triljoniem ķermeņa šūnu, kuras priecājas un piebiedrojas. Tādēļ savām kolēģēm pašvaldībās novēlu: “Esiet laimīgas!”
