Bauskas rajona pašvaldības izvēlas dažādus administratīvi teritoriālās reformas ceļus. Katrai vietvarai ir savi argumenti.
Bauskas rajona pašvaldības izvēlas dažādus administratīvi teritoriālās reformas ceļus. Katrai vietvarai ir savi argumenti.
Apvienosies novadā
Pilsētas Dome lēmumu par Bauskas novada veidošanu ar Ceraukstes un Brunavas pagastu un jaunās vietvaras darbības sākšanu pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām izskatīs sēdē ceturtdien, 15. novembrī. Tā informē pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile.
Grūti esot gājis, taču Bauskas novada veidošanā iesaistītās pašvaldības kāpinājušas darba tempu un gatavojas pieprasīt infrastruktūras attīstībai valsts solīto mērķdotāciju – 200 000 latu. Minēto summu saņems katra novada vietvara.
Bauskas pilsētas Dome naudu plāno ieguldīt daudzfunkcionālā centra izveidē Dārza ielā 9. Ēkā atradīsies mākslas skola un pašvaldības īres dzīvokļi dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, sociāli neaizsargātākajām, jauniem speciālistiem u. c.
Objekta būvniecība rit noteiktā gaitā. To pabeigt un apkārtni labiekārtot paredzēts nākamā gada pirmajā pusgadā. Tā kā projektu nākamā gada valsts budžetā neatbalstīja, nolemts ieguldīt mērķdotāciju.
Nauda mūsu pašu cilvēkiem
Pašlaik mūsu rajonā tikai Bauskas pilsētas Dome iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF), proti, ir donorvietvara. Šogad pilsētnieki šķīrās no nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem latu. “Grūti spriest, kā mainīsies pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība. Pašlaik izstrādā grozījumus. Tie varētu spēkā stāties ap 2010. gadu,” saka Ā. Gaile.
Apvienojoties ar vājākām vietvarām (Ceraukstes un Brunavas pagastu – K. S.), pilsēta zaudēs donorpašvaldības statusu. Taču PFIF iemaksājamā nauda paliks novada teritorijā, un tas ir pozitīvs moments, kā teic Ā. Gaile, – mūsu pašu cilvēkiem.
Būs donorpašvaldība
Gailīšu pagasta padome PFIF aprēķinos vairākus gadus ir neitrālajā zonā, proti, pašvaldībai palīdzība nav vajadzīga, un tā arī neiemaksā naudu. Tagad lauku vietvara jau kļuvusi tik stipra, ka nākamgad būs donorpašvaldības statusā.
Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, jāatgādina, ka Gailīšu pagasta padome lēmumu veidot novadu līdzšinējās robežās pieņēma 25. oktobrī. Par to vietējā vara informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 4. septembra sēdē apstiprināto novadu karti, minēto pagastu paredzēts iekļaut Bauskas novadā.
Acīmredzams neizdevīgums
Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips teic, ka vietējie ļaudis izsaka atbalstu lēmumam palikt pašreizējās robežās. Iespējams, veicot iedzīvotāju jaunu aptauju, tautas priekšstāvju izvēli vēl vairāk apstiprinātu. Tā kā aptaujas lapas var aizpildīt anonīmi, šajā gadījumā noderīgāks būtu pašvaldības referendums, kurā dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji parakstās par savu viedokli, pārdomās dalās vadītājs. Taču vērienīgā pasākuma veikšanai līdz 7. decembrim, kad MK jāiesniedz ierosinājumi par novadu veidošanu, esot pārāk maz laika.
Lielajā Bauskas novadā nodokļu ieņēmums uz vienu iedzīvotāju aprēķināts 213 latu, turpretim Gailīšu pagastā tas ir 324 lati. Acīmredzams neizdevīgums. “Es neesmu pret reformu, bet jāievēro brīvprātības princips. Daudz neskaidrību ir ar jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kur paliks Bauskas rajona Padomes finansējums? Vai lielajam Bauskas novadam būs jāiztiek tikai ar saviem līdzekļiem? Turklāt jāuztur daļa rajona pašvaldības administrācijas un iestādes, piemēram, internātskolas, Bērnu un jaunatnes sporta skola, Tūrisma informācijas centrs un citi,” teic stiprā lauku pagasta vadītājs.
Gailīšu pagasta iedzīvotājs Jānis Līvmanis uzskata, ka pagastam jāpaliek savās robežās. Pašvaldības ierastā kārtība esot zināma, kā būs ar citiem kopā, gan nevarot prognozēt. Savukārt Uzvaras iedzīvotāja Evija Līva, 9. klases audzēkne, teic: “Apvienošanās man ir vienaldzīga. Taču domāju, ka Bauskas novadā būtu labāk. Uz pilsētu var ērti izbraukāt ar sabiedrisko transportu.”
Balstās uz iepriekš izpētīto
Codes pagasta padome neatbalsta 12 pašvaldību apvienošanu Bauskas novadā, saka pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Ieva Litiņa (vadītājs Andris Āboliņš pašlaik atrodas sanatorijā – K. S.). Vietvara pastāv uz iepriekš izpētīto Codes un Mežotnes pagasta novada veidošanu. Lēmums darīts zināms arī RAPLM.
“Iedzīvotāju aptaujā ļaužu vairākums bija par Codes un Mežotnes apvienošanos. Protams, jaunās Codes iedzīvotāji gribētu pievienoties Bauskai,” tā Ieva Litiņa. Pašlaik Codes pašvaldība no PFIF aiz Rundāles pagasta saņem otro mazāko dotāciju mūsu rajonā.
Nadežda Pērkuma no Jauncodes teic: “Mūsu ģimene piekrīt pievienoties Bauskai. Darīšanu ar Codes pašvaldību ir maz. Ģimenes ārsts ir pilsētā, avīzīte nāk no Bauskas, jo pilsētas pastniece mūs apkalpo. Uz pilsētas Domi aizeju kārtot jautājumus par garāžas zemi. Jocīgi sanāk – dzīvoklis ir uz pagasta zemes, bet garāža – pilsētā.
