Pagājušajā mēnesī no partijas «Jaunais laiks» izstājās pieci Bauskas nodaļas biedri. Uz sarunu aicināju vienu no viņiem – Ceraukstes pagasta padomes deputātu JĀNI KARALI.
Pagājušajā mēnesī no partijas “Jaunais laiks” izstājās pieci Bauskas nodaļas biedri. Uz sarunu aicināju vienu no viņiem – Ceraukstes pagasta padomes deputātu JĀNI KARALI.
Viņš ir vienīgais partijas dibinātājs no Bauskas rajona, bijis Saeimas frakcijas konsultants, minētā politiskā spēka reģionālais koordinators, Bauskas nodaļas vadītājs un 9. Saeimas deputāta kandidāts.
Kāpēc izstājāties no partijas “Jaunais laiks”?
– Pēc laika ikviens pārdomā un pārskata prioritātes dzīvē, līdzšinējo attieksmi pret sevi un līdzcilvēkiem. Augustā nodibināju nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmumu. Ir bijuši gadījumi, kad mazliet šķībi skatās, ja esi kādā partijā. Darbošanās politikā biznesam mazliet traucē.
No “Jauno laiku” pametušajiem Bauskas nodaļas biedriem tikai jūs esat vietējās pašvaldības deputāts. Jūs ievēlēja tieši no minētās partijas saraksta. vai izstājoties nepieviļat vēlētājus?
– Ir ļoti svarīga atšķirība starp Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Parlamenta vēlēšanas faktiski tomēr notiek uz partejiskās bāzes un piederības. Turpretim vietējās padomēs un domēs vēlētāji izvēlas pēc cilvēka personības.
Turklāt mazo vietvaru vēlēšanu programmās pārsvarā ir saimnieciskie, nevis politiskie jautājumi. Organizatoriskās tēmas es varu risināt un to arī darīšu. Pašlaik, esot bezpartejisks, palīdzību pagastam varu prasīt vairākām partijām.
“Jaunā laika” deputātu kandidātiem uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanām bija jāparaksta solījums nolikt deputāta mandātu, ja izstājas no partijas. Kandidējot uz Saeimu, es to apņēmos izdarīt, bet vietvaru vēlēšanās dokumentu neparakstīju, jo uzskatīju par neatbilstīgu situācijai. Kā jau teicu, vietējo pašvaldību vēlēšanās deputātus galvenokārt ievēl nevis partejiskās piederības dēļ, bet pēc profesionālajām un cilvēciskajām rakstura iezīmēm.
Vai apsverat domu iestāties citā politiskā spēkā?
– Nekad nesaki nekad, bet tas nav mans pašmērķis. Esmu dzirdējis bijušo “Jaunā laika” biedru pārmetumus, ka jau vairākus mēnešus piedalos jaunas partijas dibināšanā. Tās ir pilnīgas muļķības. Nenoliegšu, man ir bijušas pārrunas ar vienu partiju. Tomēr politikā turpmāk neiesaistīšos un nedz Saeimas, nedz pašvaldību vēlēšanās nekandidēšu.
Kā vērtējat gūto politisko pieredzi?
– “Jaunā laika” veidošanā piedalījos pusgadu pirms partijas oficiālās dibināšanas. Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā seši gadi. Neko nenožēloju. Pozitīvi, ka esmu redzējis, kā strādā valsts dažāda līmeņa institūcijas – Ministru kabinets, Saeima, Parlamenta komisija, frakcijas, pašvaldības u. tml. Zinu, kā darbojas partijas.
Iepazinos ar daudziem patiesiem un profesionāliem cilvēkiem. Daži no viņiem pašlaik ir mani draugi, par to visvairāk priecājos. Esmu redzējis, kādu iespaidu vara atstāj uz cilvēkiem. Tā bija dzīves ābece jeb mazais dzīves kurss (smejas). Tas ir interesanti, bet reizē arī skumīgi.
Kā jūs pašu ietekmēja ievēlēšana pašvaldībā? Vai mainījās attiecības ar līdzcilvēkiem?
– Jutos novērtēts. Cilvēkam vienmēr tas ir svarīgi. Ar ievēlēšanas mirkli arī sapratu, lai ko un kā darītu, vienmēr būs kādi, kas “nories”. Tas ir negatīvais, kas nāk līdzi. Ar to jārēķinās. Vissliktākais ir tas, ka cilvēki, kas novērtē, ir klusāki par tiem, kuri kritizē. Tāpēc politikā vairs neiešu.
Pārāk liela uzticēšanās tomēr ne pie kā laba nenoved. Bieži vien cilvēki grib iepazīties savtīgos nolūkos, lai iegūtu informāciju, izmantotu pazīšanos. Tāpēc pašlaik ļoti piesardzīgi skatos uz svešiem. Protams, vairāk ieklausos rekomendācijās un atsauksmēs. Daži to tulko kā lepnumu un iedomību. Tā tas nav, tā ir aizsardzība.
Esmu pieredzējis dažādus gadījumus. Arī daudz skandālu un kuriozu.
Pastāstiet vairāk!
– Visvairāk smieklīgu atgadījumu bija 8. Saeimas priekšvēlēšanu, kā arī tās pilnvaru laikā. Savulaik kļūdījos savos pierakstos un aizsūtīju partijas līderi Einaru Repši uz tikšanos ar Latvijas Represēto biedrības pārstāvjiem vienu nedēļu par agru. Iedomājieties, cik karsti tajā mirklī man kļuva, kad sapratu, ka esmu kļūdījies, bet Repše jau ir ceļā! Taču jāsaka, gods kam gods, to laiku, kad Repše man bija tiešais priekšnieks, es atceros tikai ar pozitīvām atmiņām. Stingrs, tiešs un tajā pašā laikā sabiedrisks, pretimnākošs un pat draudzīgs vadītājs. Einars Repše ir jāiepazīst un jāizprot, tikai tad var novērtēt, cik izcils līderis un fantastiski interesants cilvēks viņš ir. Lai gan kompromisu māksla nav viņa stiprā puse, esmu sapratis, ka noteiktās dzīves un arī politiskās situācijās tas pat ir milzīgs ieguvums.
Vēl spilgti atmiņā saglabājusies viena 8. Saeimas priekšvēlēšanu tikšanās kādā Latvijas novadā. Pēc oficiālām sarunām ar iedzīvotājiem mums bija plānota tiešraide vietējā televīzijā. Piedalījās Ausma Kantāne-Ziedone, Valdis Dombrovskis un citi kandidāti. Kā jau pirmsvēlēšanu pasākumu koordinators, tiešraidi vēroju atsevišķā telpā. Tajā kopā ar mani atradās arī citas partijas pārstāvis (pašlaik ministrs) ar saviem kolēģiem. Viņiem bija jāuzstājas tieši pēc mums. Protams, nezinādams, kas es esmu, kungs komentēja tiešraidi aptuveni šādi: “Nu ko viņi te lien? Nejēgas. Es viņiem visiem kājas izrautu…” Tiklīdz tiešraide bija beigusies un A. Kantāne-Ziedone iznāca ārā, šis pats cilvēks ar acīmredzamu samākslotu sajūsmu metās viņai klāt: “Mīļie kolēģi, ja jums kādreiz vajadzīgs kāds padoms, droši vērsieties pie manis! Vienmēr mīļi gaidīti!” Līdzīgas situācijas noteikti nevairo ticību politiķiem kā mūsu “100 gudrajiem”. Diemžēl ne visiem ir iespēja ieraudzīt politikas patieso seju.
No deputāta darba es vienmēr ar smaidu atceros gadījumu, kad man piezvanīja uz mobilo tālruni kāda iedzīvotāja un pilna cerības vaicāja, cikos īsti pie viņas mājas pienākot autoveikals. Es laikam tomēr nepretendēju uz izziņu dienesta statusu.
Kāda ir mūsu rajona politiskā virtuve?
– Vairāk varētu par pagastu pastāstīt. Kad sāku pildīt savus pienākumus, man jau bija mazliet pielipis “Jaunā laika” uzskats – “mēs balti un pūkaini, bet pārējie tie sliktie un melnie”. Tāpēc man bija ļoti grūti, visu uztvēru ar aizdomām un šaubām. Ar tādu attieksmi nevar strādāt. Mainot to, sekmējas labāk. Pašlaik pagastā mums ir ļoti laba komanda. Sadarbojamies bez īpašiem šķēršļiem.
Prieks, ka ir sēdes, uz kurām atnāk iedzīvotāji. Tā viņiem ir papildiespēja aizstāvēt savu viedokli. Man ļoti žēl, ka Bauskas novada veidošana, kurā iekļausies arī manis pārstāvētais Ceraukstes pagasts, velkas tik lēni. Tā kā tagad strādājam ar Griķu skolas sporta zāles un piebūves projektu, gribam ātrāk dabūt mērķdotāciju – 200 000 latu. Ir dīvaini, ka tik tuvu Bauskai esoši pagasti, kā Gailīši, Code, negrib nākt pie pilsētas. Būtu likumsakarīgi, ja Bauskai tuvākās pašvaldības apvienotos vienā novadā.
Kā vērtējat pašreizējo politisko situāciju valstī?
– Vētra. Tās laikā parasti ir haoss. Politiskie notikumi mainās tik strauji, ka pat cilvēkiem, kuri ir iekšā tajā “putrā”, ir grūti izsekot. Situācija tuvāko gadu laikā mainīsies radikāli. Būs vairākas jaunas partijas vai arī viena, bet spēcīga. Jauniešiem jābūt uzmanīgiem. Gan vecie, gan jaunie politiskie spēki ļoti aktīvi gribēs viņus piesaistīt.
Esmu par Saeimas atlaišanu un iespēju tautai dot šīs tiesības. Skumjākais, ka neviena no labējām partijām nav spējīga atrisināt samilzušās problēmas, jo nav jau laika strādāt – jāstrīdas. Pieļauju, ka aiznākamā Saeima būs prokrieviska, jo mūsējās latviešu bāleliņu partijas visu laiku dala kumosu un nekādi nevar sadalīt. Tad šķeļas un jūk. Cilvēkiem vienreiz tas apniks. Savukārt tā sauktās krieviskās partijas vienmēr turas stabili.
Labējām partijām jāmaina domāšana un attieksme ne tikai pret vēlētājiem, bet arī citai pret citu. Saeima nav smilšu kaste, kurā jācīnās par iepatikušos klucīti. Nu nevar normāli strādāt, ja viens otru tur aizdomās. Es priecātos, ja Latvijā būtu vien kādas piecas partijas, ideālā gadījumā trīs.
Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
– Pašlaik mana prioritāte ir uzņēmuma attīstība. Kā brīvprātīgais strādāju par projektu direktoru Mārtiņa fondā (palīdz ar leikēmiju slimajiem bērniem u. tml.). Mans pienākums ir piesaistīt finansējumu, piedāvāt jaunas idejas, strādāt ar plašsaziņas līdzekļiem.
Pagaidām esmu nolēmis palikt Latvijā. Vismaz līdz savu deputāta pilnvaru beigām 2009. gada jūnijā. Esmu sekmējis logu nomaiņu vietējā skolā, palīdzējis abām bibliotēkām un sieviešu klubam, pensionāru biedrībai, folkloras kopai un iedzīvotājiem. Mana prioritāte paliek kultūra. Vēl ir daudz darāmā.
***
Viedokļi
– Bijusī Saeimas priekšsēdētāja INGRĪDA ŪDRE:
– Jānis ir ļoti apzinīgs. Viņš vienmēr izpilda solīto. Man nekad nav nācies vilties. Turklāt Jānis ir ļoti labdabīgs un līdz ar to ievainojams cilvēks.
– V. Plūdoņa muzeja “Lejenieki” pārvaldniece SIGNE SAMSONE:
– Ar Jāni sadarbojos darbā. Viņš ir labsirdīgs, vienmēr uzklausa. Turklāt ir komunikabls, optimistisks un sabiedrisks.
