Ceraukstietis Edmunds interesējas par grozījumiem Darba likumā, kas attiektos uz strādājošiem studentiem.
Ceraukstietis Edmunds interesējas par grozījumiem Darba likumā, kas attiektos uz strādājošiem studentiem.
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju (VDI) un sociālajiem partneriem piedāvā vairākus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā. Viens no ierosinājumiem paredz darba devējam pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā. Tādējādi VDI un Valsts ieņēmumu dienestam būtu vieglāk pārbaudīt darba līguma noslēgšanas faktu uzņēmumos.
Skaidro Juris Vīgulis, LM sabiedrisko attiecību speciālists:
– Joprojām gadās, ka darba līgumi bieži tiek uzrakstīti diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas objektā. Pārbaudēs konstatēts, ka darba līgumi un arī darba laika uzskaites dokumenti ne vienmēr ir pieejami darbinieku darba vietā VDI amatpersonām.
Darba sludinājumos plašsaziņas līdzekļos būs obligāti jānorāda darba devēja nosaukums, lai novērstu darbinieku krāpšanas gadījumus. Tas mazinātu darba devēju iespējas pakļaut cilvēkus nelegālai nodarbinātībai.
Lai darba tirgū aktīvāk iesaistītu studējošos jauniešus, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestāžu studentu mācību prakses laikā, brīvlaikā vai mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nebija paredzēta.
Iecerēts precizēt normas, kas attiecas uz summēto darba laiku un darba samaksas aprēķinu. Pašlaik summēto darba laiku nosaka profesijās (piemēram, apsardzes un tirdzniecības darbiniekiem, ārstniecības speciālistiem u. c.), kurās atšķiras nostrādāto stundu skaits un darba rakstura dēļ ir grūti noteikt pastāvīgu darba laiku – astoņas stundas katru dienu vai 40 stundu nedēļā. Tagad summētais darbs nevar pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundu četru nedēļu periodā.
Turpinās diskusijas par gadījumiem, kad būtu iespējams izmantot summēto darba laiku. To varētu pieļaut, piemēram, ja darbs ir saistīts ar apsardzi un īpašumu uzraudzību, kas prasa pastāvīgu darbinieku klātbūtni, kā arī lai nodrošinātu pakalpojumu un ražošanas nepārtrauktību. Pašlaik likumā nav noteikti gadījumi, kad pieļaujams summētais darba laiks. Šāda darba laika ieviešana uzņēmumā ir iespējama, darba devējam un darbiniekam vai darbinieku pārstāvjiem vienojoties.
Summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būtu pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, nevis saskaņā ar darba grafiku kā līdz šim. Tomēr nedrīkstēs nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām no vietas.
Saskaņā ar Ministru kabineta šī gada augusta protokollēmumu grozījumi Darba likumā jāizstrādā līdz 2008. gada 1. janvārim. Grozījumu projektu skatīs valdība un Saeima.
