«Vienmēr esmu varējusi svinēt Latvijas neatkarības dienu, jo tā ir mana dzimšanas diena.
“Vienmēr esmu varējusi svinēt Latvijas neatkarības dienu, jo tā ir mana dzimšanas diena. Divi mani brālēni bija leģionā, un abi krita Džūkstes purvos. Par godu viņiem manā dzimšanas dienā aizdedzam svecītes,” stāsta MARIANNA BĒRZIŅA.
Jubilāre tagad dzīvo Ceraukstes pagasta Janeikās, bet dzimtā vieta ir Madonas rajona Meirānu pagasts. Bērnības laiki bija smagi – māte pēckara apstākļos viena pati audzināja trīs bērnus. Tiesa, toreiz likās jauki laiki, jo nekas cits nebija piedzīvots.
Jau no 20 gadu vecuma jubilārei ir autovadītājas tiesības, iznācis arī braukāt uz dažādām darbavietām, pat ar smagajām mašīnām. Marianna stāsta: “Pirmā darbavieta bija PSRS 50. gadadienas sovhozs, strādāju arī Vecsaulē par iecirkņa priekšnieci. Latvijas neatkarības pirmajos gados saimniekoju “Bauskas klēts” elevatorā, pēc tam desmit gadu “Lielzeltiņos”. Savulaik domāju, ka tad, kad pienāks pensija, uzreiz iešu prom no darba, bet nekā – vēl diezgan ilgu laiku strādāju uzņēmumā “Iecavnieks”. Tomēr pamazām tas kļuva par grūtu, un šogad man ir atpūtas gads.”
Kad Mariannai nāk atmiņā jaunības gadi, viņa brīnās par mūsdienās notiekošo: “Jaunībā gājām uz kafejnīcām, koncertiem, restorāniem, braucām uz muzejiem, teātriem, ballēm. Labi pavadījām laiku. Mūsdienās jaunieši ļoti reti kaut kur aiziet. Tiesa, pēdējā laikā naudiņas nedaudz vairāk, arī parādījušās citas vietas bez spēļu automātiem, kur var aiziet atpūsties.”
Nākamgad būs 40 kopdzīves gadu ar vīru Jāni. Jubilārei ir divi dēli un četri mazbērni. Marianna saka: “Pašai meitu nebija, tagad ir divas mazmeitas – dancotājas –, tāpat kā vecāmāte.” Vaļasprieks ir dziedāšana – pēdējais koris bija Bauskas tautas nama “Dzīle”.
