25. novembris bija Starptautiskā diena pret vardarbību pret sievietēm, atgādinot šīs nepatīkamās situācijas.
25. novembris bija Starptautiskā diena pret vardarbību pret sievietēm, atgādinot šīs nepatīkamās situācijas.
Viņu pamanu gaidītāju rindā pie kases Rīgas autoostā. Jauna, glīta sieviete ar mazu bērniņu. Ik pa laikam viņa gluži bez iemesla strauji parauj galvu sānis. Nervi, nodomāju, līdz attopu, kas šī par kustību – sieviete instinktīvi vairās no sitiena… Nervozitāti pauž viņas augums un kustības, tumšās brilles slēpj zilumu zem acs.
Tie nav svešinieki
Sabiedrībā valda uzskats, ka mūsu drošība visvairāk tiek apdraudēta uz ielas. Diemžēl sievietes cieš no vardarbības, arī izvarošanas un slepkavības pašas savās mājās, un pāridarītāji ir tuvinieki.
Uzskatot, ka sievietes un vīrieša attiecības ģimenē ir privāta lieta, kur sabiedrībai nav jāiejaucas, piemirstam, ka varmācība ir noziegums, ar ko nedrīkst samierināties.
Eiropā, Ziemeļamerikā un Kanādā pret vardarbību ģimenē izturas kā pret īpašu vardarbības veidu, kas saistīts ar ilgstošu emocionālu varmācību pret sievieti, ņemot vērā upura īpašo neaizsargātību. Tādējādi šīs lietas tiek izskatītas atsevišķi, un tām ir atšķirīga pierādījumu sistēma.
Ar labiem nodomiem
Iedomāsimies, ka šāda nelaimīga, sista, pazemota sieviete ar bērniem stāv pie jūsu dzīvokļa durvīm un saka: “Nevaram atgriezties mājās, bet mums nav, kur iet…” Kur palīdzību meklēt Latvijā, Bauskā, mūsu rajonā?
Bauskas Domes daudzfunkcionālā rehabilitācijas centra “Ābele” vadītāja diplomēta sociālā darbiniece Iveta Kubliņa atgādina, ka centiens aiziet no varmākas ir uzteicams, taču tas vēl nav viss problēmas atrisinājums.
“Dažreiz domājam, ka zinām labāk, kā citiem jārīkojas. Nevar cerēt, ka viņa klausīs maniem padomiem. Ļoti svarīgi, lai sievietei būtu radinieki vai draugi, pie kuriem vērsties, kuri uzklausīs un atbalstīs. Tomēr uzsveru – lēmumu par savu dzīvi var pieņemt tikai sieviete pati.”
Zvans pie durvīm
Iveta Kubliņa skaidro, ka pirmais, kas jādara, jāvēršas ar iesniegumu policijā, ziņojot par varmāku un nodarījumu. Ļoti bieži ir tā, ka sieviete (cietusī) meklē patvērumu, bet atsakās rakstīt šādu iesniegumu. Diemžēl tad varmācību nevar ne izmeklēt, ne pierādīt.
“Ja ir vēlēšanās un vajadzība nokļūt kādā no krīzes centriem, mums ir laba sadarbība ar centra “Dardedze” filiāli Valmierā. Reizēm tieši atsķirtība no ierastās vides palīdz izvērtēt situāciju un sakārtot vai šķirt attiecības,” saka Iveta Kubliņa.
Viņa atgādina, ka Bauskā ir bērnunams “Annele”, kur ir arī patversme. Tā varētu būt viena no vietām, kur sievieti ar bērniem uz dažām dienām uzņems, izguldīs, pabaros, sazināsies ar pašvaldības sociālo darbinieku, lai ierosinātu problēmas tālāku risinājumu.
Meklēju šai informācijai apstiprinājumu pie “Anneles” direktores Lilitas Grāvītes un vaicāju, kur iepriekš zvanīt? Viņa atbild: “Lūdzu – zvans ir pie mūsu iestādes durvīm. Tās jau ir tikušas atvērtas šādiem patvēruma lūdzējiem. Par pakalpojumu maksā pašvaldība.”
Adrešu netrūkst
Cits risinājums ir Īslīces pagasta sociālās aģentūras vadītājai Anitai Skubiļinai. Viņa atbild nešauboties: “Mums ir krīzes centrs, lūdzu. Gaidām, lai kolēģi citos pagastos atklāj šo iespēju – pēc notikušā ugunsgrēka krīzes centra telpas ir izremontētas, un pa kādai ģimenei varam uzņemt kaut vai rīt. Protams, tā būs tikai pagaidu mītne, kamēr tiks atrisinātas problēmas.”
Atsaucīga ir Vecsaules pagasta sociālā darbiniece Dace Štāla: “Mums ir sava sociālā pansija, kurā uz neilgu laiku varam iemitināt cilvēku, kuram ir šādas problēmas. Taču jāņem vērā, ka no varmācības cietušajām sievietēm un bērniem vajadzīgs ne tikai patvērums, bet arī psihologa un nereti arī mediķa specifiska palīdzība, tāpēc krīzes centrs būtu noderīgāks.”
Vecumnieku pagasta sociālā dienesta speciālistei darbā ar ģimenēm Olgai Černišovai ir sertifikāts arī palīdzības sniegšanai no vardarbības cietušiem bērniem. Sievietēm, kurām mājās tiek darīts pāri, Olga Černišova iesaka Labklājības ministrijas Sociālās aprūpes centru vai bērnu un ģimenes atbalsta centru Rīgas rajona Allažu pagastā.
Pārraut loku
Kā rīkojas policija, saņemot ziņu par ģimenes skandālu, kaušanos mājās? Vai iespējams varmāku izolēt no mājām, lai cietušajai ar bērniem nav jāmeklē pajumte citur?
Bauskas rajona Policijas pārvaldes operatīvās vadības nodaļas jaunākais inspektors Dainis Ķerpis teic, ka ikvienu šādu iesniegumu, ja vien tas tiek uzrakstīts, reģistrē un ar to strādā. Uz šādiem notikumiem arī izbrauc policijas darbinieki. Izolēt no ģimenes iereibušu varmāku var ne ilgāk kā uz 12 stundām atskurbšanai un vēl uz trim stundām materiālu noformēšanai, ja ir cietušā vai sabiedrības iesniegums par notikušo. Tālāk ar to nodarbojas Kārtības policija, bet risinājums jāmeklē civiltiesiskā kārtībā, vēršoties tiesā, skaidro Dainis Ķerpis.
Lai izkļūtu no apburtā varmācības loka, ir vairākas iespējas, taču tās visas saistās ar papildu grūtībām pašam upurim. Gan aiziešana no ģimenes, gan laulības šķiršana, tāpat kā pāridarītāja sodīšana prasa no cietušā apņēmību un neatlaidību.
