Bauskas tautas nama direktors Jānis Matisons, asistējot pilsētas Domes priekšsēdētājai Ārijai Gailei, 30. novembra pievakarē iedarbināja «slepeno slēdzīti», un Rātslaukuma lielajā eglē iemirdzējās uguntiņas. Eglītes iedegšana ir pirmais Ziemassvētku gaidīšanas cikla sarīkojums, kas notiek atjaunotajā, ar romantiskām laternām izgaismotajā Bauskas Rātslaukumā. Koks, kura galotnē karājas īsti čiekuri, ir nocirsts Dzelzāmura mežniecībā. Rituāls sakrita ar Adventes pirmo svētdienu un Andreja dienu, kam latviešu tautas ticējumos un laika zīmju pētīšanā ir svarīga nozīme. Bauskas baptistu draudzes mācītāja Jāņa Čakša ģimenei 30. novembris bija piesātināts ar spilgtiem iespaidiem. Egles iedegšanas ceremonijā Jānis un viņa sieva Agnese bija ieradušies ar četriem saviem un četriem mācītāja māsas Solvitas bērniem. Čakšu ģimenes visjaunākā atvase – šī gada septembrī dzimušais Kārlītis – vēl gulēja ratiņos, bet divgadīgā Agnese jau otro reizi vēroja eglē iemirdzamies spuldzītes. «No rīta visi bijām lūgšanu namā, kur vadīju pirmās Adventes dievkalpojumu. Lai sagādātu mazajiem svētku prieku, atnācām uz Rātslaukumu,» teic baptistu draudzes mācītājs. Pilsētas lielo Ziemassvētku egli Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile iededza jau septīto reizi, bet Jānis Matisons šajā rituālā piedalās kopš 1995. gada. «Tā ir Tautas nama iedibināta tradīcija, kas pilsētniekiem ļoti patīk. Otru egli SEB banka viņnedēļ novietoja satiksmes rotācijas aplī Kalna ielas galā, bet lampiņas tajā vēl nedeg,» atzīst Ārija Gaile. Savā uzrunā svētku dalībniekiem Domes priekšsēdētāja novēlēja vairot labestību un justies lepniem par savu pilsētu. «Lai jums visiem ir veselība, dvēseles siltums un labklājība!» uzsvēra amatpersona.Bauskas Kristīgās pamatskolas bērnu ansamblis klātesošajiem veltīja melodiju «Uzsniga sniedziņš balts». Solo dziedāja skolas direktore Inese Lavrinoviča. Viņa atgādināja pravieša Jesajas vārdus, kurš aicināja atstāt pasaules tumsību un staigāt Dieva gaismā.Arī folkloras kopas «Trejupe» ziemas saulgriežu rituālā visbiežāk pieminētais vārds bija «gaisma». Pie eglītes folkloristi vadīja rotaļas, kurās azartiski iesaistījās dažāda vecuma bērni, jaunās māmiņas un tēti. Atjaunotais Rātslaukums ir krietni vien plašāks par iepriekšējo. Lai gan sarīkojuma apmeklētāju šķita vairāk nekā citugad, nebija nekādas drūzmēšanās un kņadas. Svētku norises vietu izgaismoja prožektori.Vēsturnieks Aigars Urtāns, kurš bija ieradies noskatīties folkloras kopas «Trejupe» vadīto rituālu, spriež: «Bauskas Rātslaukums ir savdabīgs un atšķiras no citu Latvijas vecpilsētu vēsturiskajiem centriem. Arī senatnē tas bija tukšs, izņemot dažas tirgus nojumes. Ja vien blakus neatrastos satiksmes maģistrāle, vieta būtu ļoti piemērota koncertiem un brīvdabas sarīkojumiem. Kādu vakaru pa muzeja otrā stāva logu es lūkojos uz laukumu un secināju, ka laternu siltās gaismas tam piešķir romantisku, senatnīgu noskaņu.» 30. novembra vakarā lielā svētku egle iemirdzējās arī Doma laukumā Rīgā. To iededza pilsētas mērs Jānis Birks. Otra egle atrodas Rātslaukumā. Tāpat kā ik gadu, krāšņs Ziemassvētku koks apmeklētājus priecē arī atpūtas un izklaides centrā «Lido».
