Šoziem siltumenerģijas cenas vidēji Latvijā būs ap 70-80 eiro par megavatstundu

Pēdējā gada laikā energoresursu cenas samazinājās, ar zināmu laika nobīdi seko arī siltumenerģijas cenu samazinājums, tāpēc sagaidāms, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas cenas nostabilizēsies un vidēji Latvijā būs ap 70-80 eiro par megavatstundu (MWh), vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Ekonomisti norāda, ka iedzīvotāji saņems mazākus apkures rēķinus un ietaupījumu jutīs savos maciņos. Taču zemākas siltumenerģijas cenas nav vienīgais veids, kā ietaupīt naudu, skaidro ekonomisti, norādot, ka Latvijā joprojām ir vecs, energoneefektīvs dzīvojamais fonds. Paaugstinot energoefektivitāti, iedzīvotāji spētu krietni mazināt apkures rēķinus vairākiem gadiem uz priekšu.

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja ļoti strauju energoresursu cenu pieaugumu 2022. un 2023.gadā, atgādina Latvijas Bankas ekonomisti. Dabasgāzes, kas ir viens no svarīgākajiem siltumenerģijas avotiem Eiropā un arī Latvijā, cena pieauga vairākkārtīgi. Šī straujā cenu pieauguma dēļ siltumenerģijas ražotājiem pārorientējoties uz citiem enerģijas avotiem, būtiski pieauga arī citu energoresursu cena, tai skaitā arī Latvijas gadījumā svarīgajai šķeldai. Izejvielu izmaksas veido aptuveni 50-70% no kopējām siltuma ražotāju izmaksām, atkarībā no kurināmā veida, līdz ar to strauji pieauga arī siltumenerģijas cenas.

Patlaban energoresursu cenas ir samazinājušās, kas atspoguļojas arī zemākās siltumenerģijas cenās, informē ekonomisti. Vidēji Latvijā siltumenerģijas tarifi (bez valsts atbalsta) 2024.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājušies par 38%. Tomēr siltumenerģijas cenu līmenis joprojām ir augstāks nekā pirms energokrīzes.

Latvijas Bankas ekonomisti informē, ka 2024.gada pirmajā pusē vidējās siltumenerģijas cenas Latvijā bija 79 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 60% vairāk nekā vidēji 2017.-2019.gadā. Oktobrī Rīgā siltumenerģijas tarifs bija 74 eiro par MWh. 

Ekonomisti norāda, ka Lietuvas galvaspilsētā Viļņā siltumapgādes tarifs ir zemāks (58 eiro par MWh), bet Igaunijas galvaspilsētā Tallinā – augstāks (76 eiro par MWh) nekā Rīgā. 

Siltumenerģijas cenu kāpums vidēji Latvijā bijis līdzvērtīgs dabasgāzes un šķeldas cenu kāpumam, taču pastāv visai būtiskas atšķirības starp Latvijas lielākajām pilsētām, rakksta ekonomisti. Visstraujākais siltumenerģijas cenu pieaugums novērojams Rīgā, bet vismazākais – Jēkabpilī. Tiesa gan, atsevišķām pilsētās, piemēram, Rīgā un Ogrē, vēsturiski bijušas zemākās apkures cenas nekā citās pilsētās, kas var būt par iemeslu šķietami lielākam cenu pieaugumam.

Iemesli atšķirīgām siltumenerģijas cenām dažādās Latvijas pilsētās varētu būt vairāki, skaidro Latvijas Bankas ekonomisti. Pirmkārt, apkurei tiek izmantoti dažādi kurināmie. Latvijas lielākajās pilsētās ir augsts dabasgāzes īpatsvars siltumenerģijas ražošanā. Savukārt mazākajās pilsētās uzsvars likts uz vietējo resursu – šķeldu. Pilsētas ar lielāku dabasgāzes īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā piedzīvoja straujāku tarifu kāpumu 2022./2023.gada apkures sezonā, informē ekonomisiti. 

Otrkārt, svarīga loma ir infrastruktūrai. Lielākajās pilsētās būtisku daļu – apmēram 20-30% no gala tarifa – veido siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, no tā savukārt lielāko daļu veido zudumi. Pilsētās ar novecojušu infrastruktūru ir arī lielāki siltuma pārvades zudumi, un patērētāji maksā augstākus apkures tarifus, pauž ekonomsiti.

Būtiskas atšķirības starp Latvijas lielākajām pilsētām ekonomistiem liek uzdot jautājumus, vai esošie siltumenerģijas tarifi ir pamatoti un vai vēsturiskā saikne starp energoresursu cenām pasaules tirgos un siltumtarifiem Latvijā laika gaitā nav mainījusies. 

Ekonomisti raksta, ka pastāv laika nobīde starp energoresursu cenu pārmaiņām un pārmaiņām tarifos, kas atspoguļo dažādus apstākļus – periodu, kad izejvielas ir nopirktas, par kādu cenu tās tika iegādātas, un periodu, kad jaunie tarifi stājas spēkā administratīvās cenu regulēšanas rezultātā. Šie apstākļi novirza esošos tarifus no ilgtermiņa sakarībām un varētu šķist, ka pašreizējie tarifi ir eneregoresursu tirgus cenām neatbilstoši. 

Latvijas Bankas ekonomisti ieskatā to labi ilustrē Rīgas piemērs, kur vēsturiskās sakarības liecina, ka energoresursu un apkures tarifu savstarpējās korekcijas ir noslēguma fāzē. Pēc energoresursu cenu krituma 2023.gadā strauji pieauga AS “Rīgas siltums” tarifu cenu attiecība pret energoresursu cenām. Pēdējā gada laikā strauji mazinoties apkures tarifiem, siltumenerģijas tarifu un izejvielu cenu attiecība arvien vairāk sāk atbilst vēsturiskām sakarībām. Ekonomisti secina, ka, lai gan energoresursu globālās cenas ir nostabilizējušas, “Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifi nākamai apkures sezonai vēl turpinās mazināties.