www.bauskasdzive.lv
Lai nodrošinātu Bauskas apvedceļa izbūvi ar publiskās un privātās partnerības (PPP) instrumenta palīdzību, izsludināts iepirkums “Finanšu un juridisko konsultāciju nodrošināšana valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības procedūras veikšanai”, portālu informēja uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
LVC norāda, ka finanšu un juridisko konsultantu piesaiste ir ierasta prakse visās valstīs, kur tiek realizēti PPP projekti. Konsultantu uzdevums ir izvēlēties piemērotāko procedūru un sagatavot dokumentāciju PPP iepirkuma procedūrai. Konsultāciju mērķis ir Bauskas apvedceļa būvniecības projekta īstenošana tā, lai rezultātā tiktu sasniegts finanšu noslēgums un noslēgts PPP līgums par Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvdarbiem, finansēšanu un uzturēšanu.
Finanšu un juridiskās konsultācijas tiks nodrošinātas līdz projekta finanšu noslēguma sasniegšanai un PPP līguma noslēgšanai, kā arī Bauskas apvedceļa būvniecības laikā un viena ziemas un vasaras uzturēšanas periodā.
LVC atgādina, ka šī gada 11.jūnijā Ministru kabinets (MK) izdeva rīkojumu, ar kuru tiek uzsākta Bauskas apvedceļa būvniecības projekta realizācija pēc publiskās un privātās partnerības modeļa. Rīkojums paredz arī sākt zemju atpirkšanu Bauskas un arī Iecavas apvedceļu būvniecības vajadzībām, kā arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu abu apvedceļu infrastruktūrai.
Atbilstoši MK rīkojumam, Iecavas un Bauskas apvedceļu projekts tiek sadalīts divās kārtās, pirmajā kārtā izbūvējot Bauskas apvedceļu, bet otrajā – Iecavas apvedceļu un posmu, kas to savieno ar Ķekavas apvedceļu.
Lai pakāpeniski pilnveidotu satiksmi pa starptautisko autotrasi “Via Baltica”, ko Latvijas teritorijā veido Tallinas šoseja (A1) un Bauskas šoseja (A7), 2023.gadā tika atvērta satiksme pa Ķekavas apvedceļa jaunbūvi, kas tapis kā PPP projekts. Turpinot uzlabojumus “Via Baltica” Latvijas daļā, nepieciešams veikt Rīgas apvedceļa pārbūvi, izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus un posmus, kas apvieno visus trīs apvedceļus, kā arī Rīgas apvedceļa un Bauskas šosejas savienojumu pēc jauna duālā tilta pār Daugavu izbūves.
Ar MK rīkojumu Satiksmes ministrijai (SM) uzdots uzsākt PPP procedūru, atbilstoši deleģēšanas līgumam starp SM un VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) PPP procedūru veiks LVC. Bauskas apvedceļa PPP projekta plānotais laika grafiks paredz, ka uzreiz pēc MK rīkojuma izdošanas tiek uzsākta zemju atsavināšana apvedceļa izbūvei, 2025.gada laikā tiks izstrādāta Bauskas apvedceļa PPP iepirkuma dokumentācija, PPP iepirkumu plānots izsludināt 2026.gada sākumā, bet 2027.gada beigās plānots noslēgt PPP līgumu. Projektēšanai un būvniecībai jānotiek no 2028. līdz 2030.gadam.
Bauskas apvedceļa infrastruktūra
LVC precizē, ka Bauskas apvedceļa pamata trase būs jaunbūves ceļš 14,2 km garumā, plānota, ka tam būs divas joslas katrā virzienā. Apvedceļa trasē tiks izbūvēts arī jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli un caurbrauktuves, to skaits tiks precizēts projektēšanai gaitā, vietējie ceļi apmēram 3,5 km garumā, atsevišķi jau esošie vietējie autoceļi tiks pārbūvēti. Tiks arī izbūvēts savienojums ar Bauskas šosejas (A7) pamata trasi apmēram divu kilometru garumā.
Tāpat kā Ķekavas apvedceļa gadījumā, arī Bauskas apvedceļa projekta privātajam partnerim būs jāpiesaista finansējums projekta realizācijai, jānodrošina projektēšana, būvniecība un 20 gadus pēc izbūves būs ceļš arī jāuztur. Būvdarbu būvuzraudzību nodrošinās LVC nolīgtais būvuzraugs.
Plānotās Bauskas apvedceļa projekta izmaksas 23 gados, ieskaitot ceļa uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu, plānotas līdz 300 miljoniem eiro. Precīza līguma summa būs zināma pēc PPP iepirkuma noslēguma, PPP līguma slēgšanas brīdī, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei.
Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris. Brīdī, kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot partnerības līgumu.
Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c. PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt Privātais partneris PPP līguma darbības laikā.
Ietekme uz valsts budžetu
Īstenojot Bauskas apvedceļa projektu kā PPP, plānots, ka potenciālās naudas plūsmas būs uzskatāmas par ārpusbilances saistībām un neradīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
MK rīkojuma “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrajai kārtai “Iecavas apvedceļš” un nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai” teksts ir atrodams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/503714b8-feec-4ccb-bb19-2efd6ad3a6c1.
Kāpēc Bauskas apvedceļš?
Bauskas un Iecavas apvedceļi ir daļa no Eiropas transporta tīkla ( TEN-T) pamattīkla un autotransporta koridora “Via Baltica” (no Tallinas līdz Varšavai). Šie posmi ir nozīmīgi ne vien Latvijai, bet arī starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmai, kā arī militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.
Patlaban Bauskas šosejas posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavai noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks. Posmos Iecava-Bauska un Bauska-Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100%, un to pārsniegs tuvākajos gados. Liela daļa no transporta plūsmas ir kravas transports – “Via Baltica” ir noslogotākais tranzīta autoceļš Latvijā. Patlaban Bauskas šosejas maršrutā ir tikai viens posms ar atdalītajām brauktuvēm un divām joslām katrā virzienā – tas ir Ķekavas apvedceļš. Visa pārējā šosejas trase neatbilst drošas un ērtas satiksmes prasībām, kā arī TEN-T regulas prasībām.
Ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko intensīva tranzīta satiksme atstāj uz Bauskas pilsētvidi un iedzīvotājiem, sadalot Bauskas un Iecavas apvedceļu projektu kārtās, kā pirmo kārtu paredz Bauskas apvedceļu.
Kāpēc PPP?
PPP projekts ir salīdzināms ar ģimenes lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos gadus, kamēr notiek būvdarbi, valsts nemaksā neko, savukārt pēc būvdarbu pabeigšanas 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus. Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas apvedceļa izmaksas būtu jāsedz uzreiz un no valsts budžeta.
Lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu, ka valsts galvenie autoceļi pilnvērtīgi pilda savu funkciju, vairākos valsts ceļu tīkla posmos nepieciešams veikt pārbūvi, pārveidojot tos par maģistrālajiem autoceļiem ar atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā. Lielākā satiksmes intensitāte, kas jau pārsniedz ceļa kapacitāti, ir abās Rīgas apvedceļa pusēs, uz Bauskas šosejas visā tās garumā, Liepājas, Ventspils un Tallinas šoseju sākumposmos Pierīgā, kā arī atsevišķos Valmieras un Vidzemes šosejas posmos Siguldas tuvumā.
Vai tiešām ir nepieciešami 4 gadi, lai sāktos būvniecība? Baigi velk garumā un viss tik sarežģīti…
Apskatoties shēmā, redzams, ka ~ 2/3 no Bauskas un Iecavas apvedceļu trases būs jaunbūves ceļš. Vienlaikus tas nozīmē, ka esošais A7 lielā mērā kļūs par paralēlo ceļu ar mazāku noslodzi. No būvdarbu viedokļa varbūt tā arī ir vieglāk (būvēt jaunu, nevis pārbūvēt esošo). Tomēr šāda izvēle, visticamāk, ir arī dārgāka, jo īpaši saistībā ar zemes atsavināšanu, savienojumu ar esošo A7 izveidi, jauniem pievedceļiem u.tml. Pavisam noteikti tas ilgtermiņā būs dārgāk attiecībā uz ceļu uzturēšanu, jo būs jāuztur vairāk km šosejas (esošo A7 nav plānots nojaukt).
Ļoti gribētos ticēt, ka šo dārgo risinājumu atsvērs kādi ekonomiskie ieguvumi, ko dos ātrgaitas šoseja, t.sk. ērtāka/ātrāka nokļūšana uz Rīgu, ostu, lidostu u.tml.
Uz lidostu mēs brauksim ar vilcienu, ja kas.
PP? Tātad maksas ceļš. Lūdzu privāto partneru sarakstu. Arī Ķekavas apvedceļa privāto partneru sarakstu. Ķekavas apvedceļš vietām ir slikti uzprojektēts. Sānceļu pieslēgumi, nobrauktuves.Slēpjas tie partneri. Laikam ir kādi noziegumi. Bauskas partneri arī ir partneros? Ir atrasta lieliska shēma kā gadiem ilgi izsūkt naudu, kad A7 jēdzīgi varēja uzbūvēt par Eiropas naudu. Jau pirmajā piegājienā.
Pietiktu ar rijkura ekonomisko pamatojumu, kādēļ lieki tērēties? BNKS šobrīd darbojas tieši tik haotiski kā viņš to prezentēja. Viens apvadceļš būs labāks kā trīs neapvadceļi. Lūdzu rīkojieties, tikai nekas , ka apvadceļš ies caur Jelgavu.
Ķekavas apvedceļā ļoti neveiksmīga ir nobrauktuve no Jūrmalas virziena uz Bauskas pusi, praktiski ātrāk par 35km/h nevar izbraukt, to noteikti vajadzēja uztaisīt ar mazāku leņķi. Neticami, ka kaut ko tik neparocīgu uztaisa jaunā projektā.
Bauskas domei nav kauns, ka viņiem ir tāds revidents kā Rijkuris. Nekompetences kalngals.
Atbilde Krakenam
2003. gadā veica priekšizpēti, lai noteiktu vajadzību pēc Ķekavas apvedceļa, 2004. gadā to turpināja, lai tehniski un ekonomiski pamatotu apvedceļa izbūvi, kā arī notika projekta publiskā apspriešana. Tika izvēlēts viens no trīs piedāvātajiem apvedceļa maršruta variantiem. 2006. gadā izstrādāja rekonstrukcijas projektu esošajam A7 posmam no Rīgas robežas līdz 25. kilometram, kā arī skiču projektu Ķekavas apvedceļam. Uzsāka zemju iegādi abu projektu realizēšanai. Kopējās projektēšanas izmaksas bija 560 000 Ls. A7 posma daļēju rekonstrukciju pabeidza 2013. gadā. 2009. gadā sagatavoja informatīvos ziņojumus Ministru kabinetam par Ķekavas apvedceļa realizāciju, ietverot veicamo pasākumu plānu, kā arī projekta sagatavošanas un realizācijas finansēšanas avotus, taču saistībā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu aktualizēt A2/E77 posma Rīgas apvedceļš — “Sēnīte” izbūvi, Ķekavas apvedceļa tālākvirzīšanu apturēja.[4] 2014. gada 7. oktobrī Satiksmes ministrija pieņēma lēmumu īstenot Ķekavas apvedceļa būvniecību kā publiskās – privātās partnerības (PPP) projektu.
2019. gada sākumā VAS “Latvijas Valsts Ceļi” izsludināja pieteikšanos Ķekavas apvedceļa PPP projektam. Kopējais plānotais Ķekavas apvedceļa garums bija 17,5 km, no tiem 12,22 km kā četru joslu brauktuve, bet 5,36 km – brauktuve ar divām joslām. 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un AS “Kekava ABT” kā privāto partneri noslēdza publiskās – privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9–25,0 km projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī apstiprināja Ķekavas apvedceļa būvprojektu, pārejot pie būvdarbu fāzes. Satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī.[1]
Reāli 20 gadi. Un Jūs par 4 gadiem pārmetat.
Tev 4 gadi liekas maz?? Nav jau brīnums, ka Polija kritizē Baltijas valstis.. Sen jau vajadzēja būt visam gatavam vai arī a7 normāli pārbūvēts, vienkārši viss te ir nolaists..
Jēziņ !
Pat par konsultācijām vajadzīgs iepirkums
Nekaunības kārtējais kalngals
Tad nav brīnums , ka galā nepietiek naudas
Kārtējā naudas atmazgāšana , kur visi gali ūdenī
Nobrauktuve no Jūrmalas virziena uz Bausku ir reāli bīstama. Tās dēļ konkrētajam projektētājam ir jāatņem sertifikātu.
Njā, dažreiz interesanti palasīt komentārus un paskatīties kā cilvēki uztver šīs lietas un cik daudz par to zin..
Kraken – īsā versija, kāpēc jāgaida vairāki gadi līdz būvniecībai (kas gan bija zināms jau gadus 4-5 atpakaļ) ir tas, ka ES naudas ir jau sadalītas līdz kaut kādam 2028./2029. gadam, kad nu tur ir “jaunais metiens” tā teikt. Brīnums, ka valdība vispār šo projektu pabīdīja ātrāk, jo vēl nesen tas bija ieplānots tikai uz 2030-to vidu.
Vats – jā, vajadzīgs iepirkums. Vai arī tu gribēji, lai šo atdod dajebkuram par dajebkādu cenu? Šeit vismaz iepirkumā nodrošinās kaut kādu samērīgu cenu. Par kvalitāti, protams, jautājums, bet nu… kā saka, kā ir, tā ir, tā jādzīvo.
Komentārs par vilcienu uz lidostu arī ir reāli smieklīgs. Ar vilcienu labākajā gadījumā brauksim uz lidostu pēc gadiem 10-15. Ja vispār dabūsim reģionālo staciju pasažieriem, kas ļoti iespējams tiks nogriezta līdzekļu trūkuma dēļ 🙂
Labā ziņa ir tāda, ka apvedceļa jautājums kustas uz priekšu. Kaut gan šeit ar varī padiskutēt vai tā Bauskas attīstībai ir laba vai slikta ziņa.
Prieks lasīt tadas publikācijas un lēmumus. 👍🙂
Andža, bet vai tad apvadceļs tika būvēts par Eiropas naudām?
Kraken, teiksim tā, PPP sedz tikai būvniecības izmaksas un valstij jau tāpat tiem PPP īstenotājiem jāmaksā kaut kas ir. Bet, lai tiktu vispār līdz būvniecībai ir vēl visas šitās fin/juridiskās plānošanas, zemes atpirkšanas, visādu papīru kārtošana utt, un tas viss kopumā galīgi nav lēts prieks. Tur tikt cauri tikai ar valsts budžeta līdzekļiem… nu nezinu vai tam visam tur tam viss ir atvēlēts.
Katrā ziņā pirmā datumu plānošana bija pakārtota ES naudām, tagad, kad šis is “pasteidzināts” (pēdiņās, jo smieklīgi) un ir nolemts to īstenot ar PPP, tad jau nedaudz savādāk, BET, ja plānā ir gadā x, tad lielo plānu diez vai kāds būs gatavs mainīt. Varbūt ja mainītos valdība, varētu kādu gadiņu vēl nosist nost, bet visticamāk, tajā laikā šis vairs nebūs tik politiski nozīmīgs punkts, ko cilāt un cilās ko citu.