Pašvaldības, kuras līdz šim atteicās iekļauties Bauskas novadā, iesaistīsies jaunveidojamās vietvaras izveidē.Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāju Inesi Dombrovsku Satversmes tiesas (ST) lēmums par tiesvedības izbeigšanu ar novada karti neapmierināto pašvaldību lietā nepārsteidza: «Saeima jau decembrī pieņēma likumu (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu – K. S.). Negaidīju, ka būs kaut kas savādāk. Piedalīsimies Bauskas novada izveidē, mēs taču nevaram sēdēt malā! Jādomā par tālāko, kas notiks.» Līdzīgi domā Codes pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Ieva Litiņa: «Tas jau bija sagaidāms, nebija nekāds pārsteigums. Pašlaik gaidām dokumentu. Tā kā šis lēmums nav pārsūdzams, mums vairs nav kur vērsties. Tad jau cita varianta nav, kā iesaistīties Bauskas novadā. Jāpilda Saeimas un Ministru kabineta noteiktais.»Arī Gailīšu pagasta padomes vadītājs Valdis Veips teica: «Izlasīsim lēmumu. Protams, ka iesaistīsimies Bauskas novada apvienošanās projekta izstrādē.» Lai izstrādātu novada pārvaldes struktūru, pašvaldībām jāgriežas Bauskas pilsētas Domē ar lēmumu par pievienošanos, saka Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Tā kā pilsētas pašvaldība ir lielākā no visām novadā iekļautajām, tai būs jāuzņemas apvienošanās projekta izstrāde. ST tiesvedību lietā, kuru rosināja arī mūsu rajona piecas vietējās varas, izbeidza šonedēļ, informēja iestādes priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. ST lēmumi ir galīgi un nepārsūdzami. Tos publicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un iestādes mājas lapā www.satv.tiesa.gov.lv sadaļā «Lietas». «Bauskas Dzīve» atgādina, ka pēc palīdzības ST bija vērsušās Vecsaules, Codes, Mežotnes, Gailīšu un Īslīces pašvaldība.ST lēmumā uzsver, ka administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas bija jāizlemj likumdevējam, proti, Saeimai. Tiesnešu kompetencē nav vērtēt reformas politisko lietderību, proti, tiesa konkrētu lietu ir tiesīga izvērtēt tikai tiktāl, ciktāl uz to iespējams attiecināt juridiskos argumentos, tos atdalot no tiesībpolitiskiem pamatojumiem. Eiropas vietējo pašvaldību hartā iekļautais subsidiaritātes princips, kura mērķis ir tuvināt lēmumu pieņemšanu iedzīvotājiem, ir primāri politisks princips. Tā kā reforma tieši neietekmē pašvaldību funkcijas, tad šajā lietā tiesai nav pamata vērtēt atbilstību subsidiaritātes principam. Turklāt funkciju sadale starp valsti un pašvaldībām var mainīties saistībā ar valsts pārvaldes uzdevumiem, politiskām prioritātēm, pārvaldības zinātnes atziņām. Tādējādi funkciju noteikšana un to pārdale par labu vietējām pašvaldībām pamatā ir politisks jautājums, kurā dominē politiskās lietderības apsvērumi.
