Uldis Varnevičs
Budžetam nosauc četras prioritātes, bet precīzu projektu noteikšanas vietā turpina spēlēties ar jēdzieniemBirokrātiskās sistēmas vēlme spēlēties ar dažādiem jēdzieniem cilvēkos rada neizpratni. Tāda situācija veidojas arī ar pašvaldības budžeta «prioritāšu» noteikšanu. Ceturtdien tika skatītas 2025. gada Bauskas novada budžeta prioritātes.
Vispirms noskaidrosim to, ko nozīmē jēdziens «prioritātes». «Tēzaurs.lv» skaidro to kā pārākumu, priekšroku. Enciklopēdijā «Letonika.lv» minētajos piemēros prioritāte iezīmē procesus, kad kaut ko pārtrauc, lai īstenotu darbību, kam ir augstāka prioritāte, vai atmet kaut ko, kam ir zemāka prioritāte. Pašvaldību budžetu pieņemšanas sistēmā tas izskatās citādi.
Birokrātisks process
Par Bauskas novada pašvaldības 2025. gada budžeta prioritātēm deputāti lems Bauskas novada domes sēdē 31. oktobrī. Savukārt jau iepriekš šīs prioritātes ir skatītas komiteju sēdēs, kur notika arī diskusijas. Uzreiz jāatzīmē, ka jau vairākus gadus nav tādas kārtības, kā bija ierasts iepriekš, kad par prioritātēm nosauca konkrētus objektus vai procesus. Būtībā pēdējā laikā prioritāšu nosaukšana ir kļuvusi par birokrātisku procesu, lai attaisnotu valdības kontroles mehānismiem, kāpēc noteiktas jomas projektos iegulda finansējumu vai piesaista līdzfinansējumu.
Izglītības, kultūras un sporta komitejā 16. oktobrī Ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete pirmo reizi informēja par budžeta prioritātēm, kuras ir četras. Pirmā – Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu piesaiste, otrā – energoefektivitātes paaugstināšana, trešā – degradētu teritoriju, avārijas un pirmsavārijas stāvoklī esošu būvju atjaunošana, pārbūve vai restaurācija, ceturtā – finansējums projektu dokumentāciju sagatavošanai, gan iepriekš izstrādātu tehnisko projektu aktualizēšanai.
Būtībā Bauskas novada pašvaldības budžeta prioritātes nozīmē, ka galveno uzmanību pievērsīs tam, kam būs piešķirta nauda no citiem avotiem – dažāda veida līdzfinansējums potenciālo projektu izstrādei un teritoriju sakārtošanai, kam nākotnē varētu piesaistīt finansējumu, kā arī tādu teritoriju sakārtošanai, par ko pašvaldības amatpersonām var iestāties atbildība.
Summas netiek minētas
Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks no «Nacionālās apvienības» (NA) to komentēja īsi: «Prioritātes ir tāpēc prioritātes, lai nebūtu daudz pēc skaita, un šajā gadījumā tās ir ļoti ietverošas.»
Deputāti gan nebija sajūsmā par to, ka prioritātēs iestrādātas degradētās teritorijas, jo šajā gadā nemaz tik daudz projektu šajā jomā nav īstenots un tā neizskatoties pēc prioritātes. «Ņemot vērā finansiālo situāciju, diez vai šo punktu vajadzētu iekļaut kā budžeta prioritāti. Pagājušajā gadā bija vairāki priekšlikumi par šiem objektiem un nevarējām iekļaut budžetā. Kāpēc mānīt sevi, ja nevarēsim veikt?» vaicāja Rihards Melgailis no «Latvijas reģionu apvienības» saraksta. I. Latviete solīja uz Finanšu komitejas sēdi sagatavot informāciju par realizētajiem projektiem, bet sēdē, kas notika 24. oktobrī, minēja tikai dažus īstenotos projektus: «Īstenota Iecavas vidusskolas katlu mājas skursteņa nojaukšana, Rundāles apvienībā ēkas nojaukšana un arī Vecumnieku apvienībā, bet precīzas summas nenosaukšu.»
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Diemžēl līmenis tāds, ka domē nav profesionālu vadītāju. Tikai tādi, kas privātājā sektorā varētu strādāt vienkāršus ierindas darbus, ne radīt vīzīju, pievienot vērtību, attīstīt stratēģiju.
Neticu, ka pat puse no 194000 pašvaldību un to kapitālsabiedrību darbinieku spētu vispār strādāt privātajā sektorā. Diemžēl.
Savukārt tie no privātā sektora lielākoties ir absolūti nederīgi valsts darbam. Aiziet vairāki gadi līdz viņus beidzot var apmācīt tik tālu, lai būtu kaut kāda jēga. Rakstītprasme, pamatošanas spējas, valsts struktūras un savas lomas izpratne pamatīgi kljbo. Jo privātajā sektorā ir tikai viens mērķis – nopelnīt.
I. Latvietes kundze neraisa uzticību. Savulaik Iecavas novada pašvaldība ilgi iztika tikai ar budžeta līdzekļiem, jo ārējā finansējuma piesaiste taču rada grāmatvežiem papildus darbu – nemitīgu budžeta pārplānošanu. Tāpat arī Iecavas juristei bija arguments, kāpēc pirms novada sēdes žurnālistam nedot lēmumu projektus – “Viss var mainīties! Mūsu deputāti ir neprognozējami.”
Droši vien Bauskā arī grūti: budžets jāpārplāno, tautas priekšstāvji neparedzami.
Iespējams, tāpēc domātas iedzīvotāju padomes – lai kopā ar deputātiem turētos pretim snobiskajiem ierēdņiem.
Radies iespaids, ka Bauskas novada domē galvenais mērķis ir realizēt milzu projektus bez ekonomiskās pamatotības, Pamūšas skolas budžetu vairāk nekā desmit gadus turēt 2009. gada līmenī utt., utjp.
Ak, un vēl viens mērķis – tusēt TASTE, notriecot nodokļu maksātāju veidoto budžetu teju 200 000 eiro apjomā.
Tieši tā tas arī ir un tā tas ir bijis no neatminamiem laikiem – galvenā prioritāte fondi. Uzņēmējdarbībā lai arī cik vilinoši nebūtu fondi, tomēr prioritāte ir peļņa, tirgus daļas palielināšana un tās nemainīgi ir pirmajā vietā neatkarīgi no fondiem vai nefondiem. Bet jāatzīst, ka arī citās pašvaldībās ir tieši tāda pati situācija. Būtībā tā ilustratīvi tas izskatās, ka nabagi joņo pēc mantām, kuras atved kā plīdzību, vajag vai nevajag. Varbūt arī, ka tā nebūtu problēma – problēma rodas brīdī, kad projektu rakstnieki ir aizņemti ar apgūšanu un paralēli maz tiek darīts citās jomās, kuras patiešām būtu prioritātes.
Jau kādu laiku cirkulē secinājums, ka, diemžēl, Latvijà ir tikai PROJEKTU EKONOMIKA un PROJEKTU DOMĀŠANA! Nauda un administratìvie resursi tiek prioritizēti projektu virzienā. Vajag kaut ko salabot vai iegādāties jaunu – uzreiz meklē kā kàdu projektu uztaisīt. Savukārt, kad projekts beidzas, tad izrādās, ka nav pat īsti padomāts kā to būvi vai preci uzturēt, kur tam ņemt līdzekļus, darbiniekus utt.
vai novada dome un tās pakļautībā esošās kapitālsabiedrības nav viena liela “degradēta teritorija”, teritorija, kurā kā akā “nozūd” budžeta un ES fondu miljoni?
tiešām, tie, no privātā sektora nokļuvušie valsts iestāžu vai pašvaldību kadru rindās vēl ilgi nevar saprast to, ka lietas, kas paveicamas dažās stundās, šeit jāvelk vismaz nedēļas vai pat mēneša garumā. Ka valsts vai pašvaldību darbā ir tik daudz brīva laika un iespēju, kas strādājot privātajā sektorā par sapņos nerādījās. Tiesa, jāpierod pie lietām, ko uznēmēji dēvētu par stulbumu, kā” kasīt suņa muguru” ja suns to nevēlas, bet ja priekšrakstos tas “iekalts” , Cilvēks jau pierod pie visādām stulbībām un, ja par to vēl maksā konkurērspējīgu agu…
Manuprāt prioritātei jābūt tur , kur ir visakūtākās vajadzības , nevis tur , kur ir visvairāk naudas
Tur , kur nauda ,tur viss notiks tāpat bez prioritātes
Bet tas jau tiem āžiem , kas ielikti par dārzniekiem ,ir par sarežģītu …..
Vairumam iepriekšējo komentāru varu tikai piekrist, gan sadaļā par stratēģiskas plānošanas trūkumu, gan par locīšanos līdzi projektu vējiem, ieguvumus pat īsti neizvērtējot. Skaidrs, ka prioritāri katrā novadā būtu jābūt savai esošo vērtību aizsardzības un jaunu attīstības stratēģijai, un tai arī būtu konsekventi jāseko. No paša pieredzes varu piekrists arī tam, ka nonākt no biznesa valsts maizē, ir kā aizlidot uz Mēness. Lielākā daļa cilvēku “laiž muļķi”, nav definēti skaidri mērķi, plaukst intrigas un nepārtrauktas sēdēšanas sapulcēs. Nevienam nav konkrētas ieinteresētības kaut ko paveikt labāk, ātrāk, ražīgāk, bet tikai atsēdēt stundas. Ja kādam ir, tad sistēma no tā ātri atbrīvojas. Fakts ir arī pārspīlētā “vadoņu” ietekme – ideāla augsne, kur vairoties pielīdēju un galminieku sugai (parasti no vismazāk spējīgāko vidus). Kopumā jāatzīst, ka starp valsts institūciju un pašvaldību vadītājiem ļoti maz spējīgu, inteliģentu un morāli atbildīgu cilvēku. Galvenokārt viduvējības, sekli karjeristi. Zivis pūst no galvas, un šī tautas gudrība nav zaudējusi aktualitāti arī šodien.
Gadiem ,kas ir pie varas ,kopā ir valsts pārvaldi ,valsti nolaiduši līdz kliņķim,Singapūrai iekšzemes kopprodukts ir 332.miljardi ,iedz.skaits 2,8miljoni,Latvijai iekšzemes kopprodukts 44.miljardi,iedz.skaits1,8 miljoni,mūsu klerki visu valsti uztaisījuši par bēdu ieleju.
Secinājums ” iz dzīves” bilde 100 procentus atbilst patiesībai. Uz rezultātu un efektivitāti tendēto no privātā sektora valsts un pašvaldības sektorā skatās kā uz nenormālo. Sinhronizācija nav iespējama. Tas pats ar godīgajiem. Apgalvojumi, ka privātā sektora kadrs nejēdz ražot papīrus nav patiesi. Privātais sektors nemitīgi ražo publiskā sektora pieprasītos papīrus lai privātais spētu pastāvēt. Izprast publisko birokrātu tekstus privātajam ir grūti, tie ir šifrēti tukšmuldēšanas šedevri. Praktisko zināšanu, cēloņu un seku sakarības izpratnes publiskajā sektorā ir maz. Publiskajam sektoram ir bezgalīgi daudz laika lai nerisinātu lietas.
Prioritāte Nr. 1. Vecumnieku vidusskolai atrast direktoru.
Vienigais, ko latvijas sēdētāji dara, prasa naudu.
Ne paši ko māk, ne var radīt pievienoto vērtību.
Primātu sabuedrība
Ja jau privātais sektors ir tik pilns ar saprātīgiem un efektīviem ļaudīm, tad mini tos labos piemērus, kad tādi cilvèki ir ienākuši politikā vai valsts pārvaldē un spējuši dot sabiedrisko labumu.
Politiķi un valsts pārvalde ir devuši sabiedrisko labumu!!! 20 miljardu valsts parāda ir devuši, milzu emigrāciju, izmiršanu!!!
priekš tā, kurš savu biznesu neveiksmīgi vadījis un visu pakāsis, atrodas vieta gan deputātos, gan valsts pārvaldē un pašvaldībās. Kurš veiksmīgs biznesmenis pametīs savu biznesu, lai “bīdītu mākoņus”, respektīvi ielauztos tur, kur partijas jau visu “sakārtojušas”? Biznesmenis partijā patreizējā situācijā ir vien reklāmas triks vēlētāju piesaistei.
Eiropas Savienības fondu un cita ārējā finansējuma piesaistei būtu jābūt instrumentam, kā īstenot prioritātes. Cik lielā mērā pašvaldības prioritāte “apgūt finansējumu” var palīdzēt sasniegt, piemēram, Attīstības programmā pašu definētos mērķus?
Latvijā projektu konkursi tiek plānoti un organizēti diezgan caurspīdīgi un ir iespēja gan plānot, gan kvalitatīvi sagatavoties, lai saņemtu atbalstu tam, kas pašvaldībā ir nepieciešamība un prioritāte. Tas arī liecinātu par pārdomātu un saimniecisku novada attīstību un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu, nevis, līdzībās runājot, lielveikalā vasaras beigās paķertu plastmasas lejkannu, jo “atlaide taču, nākamvasar saimniecībā noderēs”. Lai dabūtu to, ko vēlies, vispirms pašam ir jānodefinē, kas tas ir. Citādāk var dabūt tikai to, kas paliek pāri 🙂