Kas notiek kaimiņos?

Silvu vārda dienā svin pagalma svētkus

Lielisku, vietējo kopienu saliedējošu tradīciju aizsākusi Smiltenes novada Launkalnes pagasta iedzīvotāju padome. Viņi Silvas ciemā sarīkoja Silvas vārda dienu, kas kalendārā atzīmēta 11. oktobrī, un pirmos pagalma svētkus.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Smiltenes pievārtē esošā Silvas ciema daudzdzīvokļu namu iekšpagalms uz trijām stundām kļuva par svinību vietu, kas izrotāta ar karodziņu virtenēm – tur tika «uzburta» skatuve koncertam, iekurts ugunskurs, virs kura sildījās liels katls ar pašu vārītu soļanku, un tika saklāts galds ar silvēniešu sanestiem gardumiem – rolbiskvītiem, kūkām, cepumiem un citiem našķiem un dzērieniem.
Tas viss, lai visu paaudžu silvēnieši un viņu ciemiņi omulīgi svinētu Silvas ciema vārda dienu un pirmos pagalma svētkus, pavadot laiku gan saviesīgās sarunās un atmiņu stāstos, gan klausoties koncertu, ko sniedza savējie – ar Silvu un Launkalnes pagastu saistītie mūziķi: jaunie ģitāristi Haralds Kalniņš un Martins Jirgensons, Signe Baltere un Ingus Staško, grupas «Apvedceļš» solists Jānis Krūmiņš un Smiltenes kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis «Iedvesma». Vairākas ansambļa dziedātājas dzīvo Launkalnes pagastā.
Kaut arī Silva atrodas pavisam tuvu Smiltenei, šo ciemu nevar dēvēt par pilsētas guļamrajonu, – tam ir sava, ar mežsaimniecību un mežrūpniecību saistīta cienījama vēsture jau no aizvadītā gadsimta 30. gadiem, kas savā ziņā veido ciema īpašo gaisotni ar sakopto vidi. Mūsdienās Silvā ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, te ir savs veikals un kafejnīca, te atrodas arī kluba «Silvas Ziķeri» apsaimniekotā BMX trase, kurā notiek Latvijas mēroga sacensības un kurā trenējas pasaules un Eiropas BMX čempione Veronika Monika Stūriška. ◆

Uzlabo saziņu ar poliklīnikas reģistratūru

Lai uzlabotu iedzīvotāju saziņu ar Aizkraukles poliklīnikas reģistratūru, Aizkraukles slimnīcas vadība veikusi reģistratūras zvanu analīzi un ieviesusi vairākus jauninājumus.

Laikraksts «Staburags»

Secināts, ka visintensīvāk iedzīvotāji zvana nedēļas pirmajās darba dienās – pirmdienās, otrdienās. Savukārt, sākot ar trešdienu, ienākošo zvanu no iedzīvotājiem ir mazāk. Skaitliski liels ienākošo zvanu skaits mēdz būt pēc svētku dienām. Analizējot datus pa stundām reģistratūras darba laikā, secināts, ka visaktīvāk iedzīvotāji reģistratūrai zvana ap pulksten 10 un 11. Salīdzinoši aktīvi zvani tiek saņemti visā laikā no pulksten 9 līdz 15. Vismazāk ienākošo zvanu ir pēc pulksten 15.
Lai saziņa ar medicīnas iestādi būtu pieejamāka, nodalīti tālruņi reģistratūrai, rehabilitācijai – fizioterapeits, audiologopēds, uztura speciālists – un psihiatrijai. Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrā strādā četri darbinieki. Ieviešot pārmaiņas, pārdalīti pienākumi. Reģistratūras darbinieki apkalpo pacientus, pieņem zvanus, konsultē, veic apmaksas pieņemšanu un dara visu, kas saistīts ar pacientu plūsmas regulāciju poliklīnikā.
«Daļēji jūtam pozitīvu efektu ieviestajiem jauninājumiem. Taču joprojām saglabājas «pīķa stundas», kad nedēļas sākumā medicīnas iestādi cenšas sazvanīt ļoti daudz cilvēku, tādēļ aicinām izmantot elektroniskā pieraksta iespēju. Diemžēl visi pakalpojumi gan tur nav redzami – pie dažiem speciālistiem pieraksts ir pilns līdz gada beigām,» skaidro Rinalds Muciņš, SIA «Aizkraukles slimnīca» valdes priekšsēdētājs.
Speciālistu nepieejamību vairo neizmantotās ārsta vizītes. Lai paplašinātu iespēju informēt par neierašanos uz pieteikto vizīti, izveidots reģistratūras e-pasts – registratura@amc.lv. Aizkraukles poliklīnikas darbinieki pirms vizītes pacientiem sūta atgādinājumu par plānoto pierakstu īsziņā, – sūtot atbildes īsziņu, pacients var apstiprināt vai noraidīt vizīti. Tomēr šo kārtību drīz plānots mainīt. «Īsziņu atgādinājumi īsti nedarbojas, cerams, vēl šogad pagūsim ieviest robotzvanus. Cilvēks saņems atgādinājumu par pierakstu pie ārsta zvana veidā, attiecīgi vajadzēs nospiest ciparu 1 vai 2, lai informētu par ierašanos vai pretēji — atceltu to. Fragmentāri esam skatījušies neizmantoto pierakstu statistiku, tie ir aptuveni četri līdz pieci procenti pacientu, kas neatsaka un neatnāk,» situāciju raksturo R. Muciņš. ◆

Sarūpē produktus zupas virtuvei

Gulbenietes Ilgas Vanuškas privātās zupas virtuves darbība joprojām gūst vietējās sabiedrības atbalstu.
Laikraksts «Dzirkstele»

Ilga ir priecīga un ar «Dzirksteles» starpniecību saka lielu paldies Gulbenes novada vidusskolas jaunāko klašu skolēniem, kuri kopā ar vecākiem bija sarūpējuši daudzveidīgus produktus Gulbenes zupas virtuvei.
«Kartupeļi, burkāni, kāposti, ķirbji – esmu tik priecīga! Tas ir liels atbalsts. Viss vajadzīgs zupiņai. Bija arī ievārījumi. Tos dodu tālāk tantiņām. Vārīšu arī ķirbjus. Likšu burciņās un arī došu līdzi cilvēkiem. Bērni ieradās pie manis, biju sagatavojusi viņiem cienastu,» stāsta I. Vanuška.
Viņa ir pateicīga visiem, kas palīdz. Ir, kas atved malku, kāds cits – produktus.
«Varbūt šis ir pēdējais gads, kad darbojas zupas virtuve. Man pašai jau ir diezgan daudz gadu, un zupas virtuve darbojas jau 17. gadu. Vajadzētu atpūsties, bet tajā pašā laikā žēl cilvēku, kuri nāk pēc siltās zupas. Viņi pie tā ir pieraduši. Kopumā zupu vāru aptuveni 60 cilvēkiem. Man tas nav grūti, bet izejvielu gan vajag daudz. Katru dienu vāru citādāku zupu. Uz zupas virtuvi nāk salīdzinoši maz – kādi desmit, vienpadsmit cilvēki. Vairāk ir to, kam pievedam klāt. Aptuveni piecus, sešus gadus sadarbojos ar samariešiem. Viņi arī ved saviem klientiem zupu. Vāru katru darbdienu, un darbs man sākas jau pulksten divos naktī. Man ir arī palīdze, ar kuru kopā strādājam,» stāsta Ilga.
Viņa saka, ka visvairāk nepieciešami ir kartupeļi un, ja kāds var ziedot, viņa būtu pateicīga. «Kartupelis jau ir pats galvenais. Ja nav kartupeļu, tad īsti nesanāk ne zupa, ne otrais ēdiens. Es kādu laiku kartupeļus zupas virtuvei pirku veikalā,» saka Ilga. ◆

Pirmie Latvijā skolēnus ved ar elektroautobusu

Oktobrī skolēnus maršrutā Alsviķi–Ziemeru pamatskola uz skolu veda pirmais elektroautobuss, ko iegādājusies Alūksnes novada pašvaldība.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Bērni ar ērto braukšanu uz un no skolas ir ļoti apmierināti un, «izbirstot» pa durvīm, steidzīgi nosaka: «Mums patīk! Ir forši!» Jauno transporta līdzekli novērtē arī autobusa vadītājs Normunds Ziņģis, šoferis ar trīsdesmit gadu darba stāžu. Viņš gan uzsver, ka elektroautobuss pašlaik tiek ekspluatēts testa režīmā un, iespējams, tikai pēc pirmā mācību gada, kad uz ceļa būs aizvadīta arī pirmā Alūksnes ziema, viņš varēs sniegt patieso atzinumu.
Jaunais bezemisiju elektroautobuss «Electrify 910» ar pārvietojamu 25kW DC uzlādes iekārtu ir aprīkots ar automātisko ātrumkārbu, kas šoferim atvieglo braukšanu. Tas ir arī ievērojami klusāks, salīdzinot ar degvielas dzinēja radīto skaņu. «Salonā ir patīkams komforts, ērti sēdekļi gan pasažieriem, gan šoferim. Elektroautobuss ir pilnīgi jauns, moderns, un tas arī visu izsaka,» rezumē N. Ziņģis.
Transportlīdzekļa stāvēšana paredzēta pie Alsviķu tautas nama, kur izbūvēts elektrouzlādes bloks ar iespēju ātrai un lēnai uzlādei. «Šoferis var izvēlēties aktuālo uzlādi – ja paredzēts tālāks brauciens, uzlāde būs lēnāka, tūlītējam braucienam pa īsāku maršrutu pietiek arī ar ātro uzlādi,» stāsta autobusa vadītājs. Pašlaik maršruts ir aptuveni 70 līdz 90 kilometrus garš. «Ja bērns kādā no dienām neizmanto skolēnu autobusu, vecāki sūta man ziņu, lai lieki nebraucu uz to punktu, kur man ikdienā bērns ir jāpaņem. Savukārt pēcpusdienas maršruts ir īsāks, jo daudzi bērni apmeklē ārpusskolas pulciņus un par viņu nokļūšanu tajos rūpējas vecāki,» skaidro N. Ziņģis. Viņš min, ka ziemā noteikti autobuss patērēs vairāk elektrības, ņemot vērā āra gaisa temperatūru, bet arī viņš elektrouzlādes transportlīdzekli vada pirmo reizi savā praksē, tādēļ ar tūlītēju vērtējumu ir piesardzīgs.
Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura skolēnu pārvadājumiem sāk izmantot elektroautobusus. Projektā plānots iegādāties arī otru šādu transporta līdzekli skolēnu pārvadājumu veikšanai no pagastiem uz pilsētu, ko pašvaldība cer saņemt oktobra beigās. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.