www.bauskasdzive.lv
Gandrīz divas trešdaļas Zemgales iedzīvotāju uzskata, ka starp dažādām ceļu satiksmes dalībnieku grupām ir jaušama spriedze un trūkst saskanīgas mijiedarbības, liecina septembrī veiktā VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) sabiedriskā aptauja par satiksmes dalībnieku attiecībām pilsētvidē, portālu informēja CSDD.
Satiksmes dalībnieku vidū ir pārāk daudz agresijas – par to ir pārliecināts 61% aptaujāto Zemgales iedzīvotāju, savukārt visas Latvijas mērogā šādi uzskata 65% respondentu. Turklāt 32% zemgaliešu atzīst, ka viņus traucē citu pārvietošanās līdzekļu lietotāji: autovadītāji greizi skatās uz mikromobilitātes rīku lietotājiem un gājējiem, velosipēdisti un skrejriteņu braucēji – uz autovadītājiem.
“No aptaujas datiem redzam, ka absolūtais vairākums piekrīt – pilsētvidē vērojamo attiecību uzlabošanā ir jāpiedalās ikvienam, un cieņpilnai satiksmes dalībnieku mijiedarbībai ir svarīga loma satiksmes drošības veicināšanā. Ceļu satiksmē neviens nav svarīgāks par otru tikai tāpēc, ka brauc ar lielāku vai jaudīgāku transportlīdzekli. Noteikumi jāievēro visiem, lai vairotu labo ikdienas satiksmē un uzlabotu satiksmes dalībnieku attiecības pilsētās,” komentē CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica, uzsverot, ka, iestājoties ziemas sezonai, visiem satiksmes dalībniekiem jābūt it īpaši vērīgiem un kopā jārūpējas par vismazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem pilsētvidē – gājējiem.
Kā liecina aptaujas dati, pēc Zemgales satiksmes dalībnieku domām, visefektīvākie līdzekļi uzvedības uzlabošanai uz ceļa ir sodu piemērošana par pārkāpumiem, kā arī dažādu kontroles sistēmu, piemēram, fotoradaru efektivitāte – tā norādījuši gandrīz visi aptaujātie. 43% ir pārliecināti, ka papildus šiem līdzekļiem uzvedību mainīt palīdz infrastruktūras uzlabojumi.
Liela daļa Zemgales respondentu uzskata, ka personīgā pieredze ir cieši saistīta ar uzvedības un paradumu maiņu uz ceļa. 44% respondentu atzīst, ka pašiem gadījies piedzīvot nelāgu pieredzi, kas atstājusi sekas uz veselību un likusi mainīt savus paradumus. Tikpat augstu tiek novērtēts arī līdzcilvēku labā prakses piemērs gan ģimenē, gan darbā, gan uz ceļa.
“BALTA” pieredze liecina, ka spriedze uz ceļa un nerēķināšanās ar pārējiem satiksmes dalībniekiem atspoguļojas negadījumu statistikā un var dārgi izmaksāt gan veselības, gan finansiālajā ziņā.
“Ikdienā redzam, ka būtiska daļa ceļu satiksmes negadījumu rodas saspīlētu savstarpējo attiecību uz ceļa rezultātā, kaut arī no tiem varētu viegli izvairīties. Ikvienam satiksmes dalībniekam uz satiksmi ir jāskatās kā uz vienotu organismu, kas veiksmīgi funkcionēs tikai tad, ja visi elementi mijiedarbosies jeb rēķināsies un izturēsies cieņpilni pret pārējiem satiksmes dalībniekiem,” uzsver “BALTA” Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Satiksmes drošības kampaņu “Dod ceļu cieņai” organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību “Pilsēta cilvēkiem” un partneriem – “Circle K”, “BALTA” un “Bolt Drive”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.
tā spriedze jūtama starp tiem satiksmes dalībniekiem, kuri daudzmaz zin satiksmes noteikumus un tos cenšas ievērot un starp tiem, kuri tos aizmirsuši vai arī to zinātājiem viņu nekaunība pārsniedz visas robežas, apdraudot sevi un citus. Iespējams, tas pats autoskolas Geiba, agrāk vadīdams pašizgāzēju ar piekabi vai pat divām, saviem skolojamajiem ir iekalis, ka veicot kreiso pagriezienu tas jāveic piespiežoties pie brauktuves labās malas, un otrādi, veicot kreiso pagriezienu. Bet tas bija tajos laikos, kad ielas Bauskā bija kudī šaurākas, kā tām bija katrā virzienā viena josla un nebija vajadzības lūkoties spoguļos pirms maini joslu. Diemžēl Bauskā pirms manevra aizmirst palūkoties atpakaļskata spogulī jau daudziem ir norma, kā arī pagrieziena veikšana it kā tavam vieglajam vismaz puspiekabe būtu “pakaļā”, arī gandrīz visiem, kas no Salātu ielas nogriežas uz Dārza ielu ir ierasta lieta, piespiesties ielas labajai pusei, kaut līdz ielas vidusdaļai vēl viens auto var novietoties. Un šādi braucēji pilsētās rada spriedzi, it sevišķi tiem, kas braukuši pilsētās, kur ieņemt pirms manevra attiecīgo vietu uz brauktuves vienkārši ir norma. Bet te, daudzi ja kaut tikuši līdz tai pašai Rīgai, savu auto atstāj pie A7 un tālāk ar sabiedrisko, jo tur tādus braucējus kaut kā ātri izmāca.