Krīze iecirtusi prāvāku robu arī partiju maciņos. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka šajā priekšvēlēšanu laikā ikviens pašvaldības vai Eiropas «krēsla» pretendents cenšas pēc iespējas vairāk nonākt sabiedrības uzmanības lokā, tērējot pēc iespējas mazāk līdzekļu.Mūspusē gan tik karsti neiet kā citviet valstī, kur deputātu kandidāti dežurē naktīs pie vēlēšanu komisijas durvīm, mētājas ar savstarpējiem apvainojumiem un skandalējas uz nebēdu. Radio un televīzijas ziņas, avīžraksti ņirb no uzvārdiem. Politiķi savu panākuši – bez īpašas maksas par reklāmu nokļuvuši līdz vēlētāju ausīm un acīm.Arī mūsu rajona pašvaldību vīri un sievas lepni uz lauriem nesnauž. Savu mundieri spodrina, gan Lielajā talkā vicinot grābekli, gan izsakoties par tēvijai svarīgu jautājumu, arī aktīvi reaģējot uz publikācijām vietējā laikrakstā, nekavējoties atsūtot savu komentāru. Nupat kritikas šalts saņemta no Iecavas vietvaras, nepatīkot, ka skatot un publicējot, kā pildījušies viņu maki pagājušajā gadā. Te nu pašvaldības darbiniekiem jāatgādina, ka šādas publikācijas «Bauskas Dzīve» gatavo katru gadu un iesākto turpinās. Nevietā arī izteikumi par žurnālistu un redaktores algām. Tur jau tā atšķirība, ka jums, cienījamie deputāti un pašvaldību darbinieki, algas maksā no nodokļu maksātāju naudas. Kā šī nauda tiek tērēta, ir tiesības zināt ikvienam.Cīniņš vēl tikai sākas. Līdz 6. jūnijam Latvija pārvērtīsies par gudrīšu brīnumzemi. Daži sūrojas, cik grūti gan būt politiķim, bet tik daudzi tomēr tīko. Pēc kā? Varas, slavas vai darba? To nu vislabāk zina viņi paši.
