Pēdējos divos gados rajona pašvaldību amatpersonu algas ir krietni pieaugušas.«Bauskas Dzīve» šajā un turpmākos avīzes numuros sniegs ieskatu novada, pilsētas un atsevišķu pagastu amatpersonu atalgojumā, parādot tendences.Iecavas novada Domes amatpersonu algas ir pieaugušas jo īpaši. Galvenais iemesls – piesaiste pie minimālās algas ar koeficientiem, tāpēc bijis iespējams palielināt kopējo atalgojumu par vairāk nekā 78 procentiem.Minimālās algas kāpums vērojams arī amatpersonu deklarācijās. Jānis Pelsis no Iecavas novada Domes 2006. gadā atalgojumā saņēma 12 766,80 latus, 2008. gadā – 22 754,98 latus. Iecavas novada Domes izpilddirektora Mārtiņa Veinberga kopējais atalgojums 2006. gadā bija 10 283,59 lati, 2008. gadā – 20 491,36 lati.Samazinot kopējo darba samaksas fondu 2009. gada sākumā, Iecavas novada Dome ir panākusi kopējo samazinājumu par 18 procentiem – no 3 103 690 latiem pērn uz 2 533 644 latiem 2009. gadā. Tomēr algas mainītas visai maz – Iecavas novada Domes priekšsēdētājam alga ir iepriekšējā apmērā – 1600 latu mēnesī, izpilddirektoram tā pat palielināta – no 1280 uz 1440 latiem mēnesī. Ar 1. janvāri ir likvidēta algu piesaiste pie minimālās algas.Skaidro Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis: «Atbilstīgi darba samaksas nolikumam, Iecavas novada Domes darbinieku atalgojums gan 2006., gan 2008. gadā tika piesaistīts valstī noteiktai mēneša minimālajai algai. 2006. gadā minimālā alga bija 90 latu, 2008. gadā – 160 latu, tātad pieaugums ir 78% apmērā. Līdz šim pašvaldību darbinieku algas nosaka atbilstīgi konkrētās pašvaldības deputātu apstiprinātiem principiem, kas cieši saistīti ar pašvaldības budžeta iespējām. Pašvaldību darbā rodas papildu funkcijas, un darbinieku amatu pienākumos notiek pārmaiņas, līdz ar to darbinieku algas nav akmenī iecirsts cipars. Lai neveidotos absurda disproporcija darbinieku atalgojumos, algas regulāri izvērtē un vajadzības gadījumā tiek veiktas korekcijas koeficientos. Lai apskatītu algu pārmaiņas, iesaku salīdzināt ne tikai vadošo darbinieku algas, bet arī amatu pienākumus un atbildību.Pašvaldību ienākumi ir atkarīgi no ienākuma nodokļa, tātad no valsts nodokļu sistēmas un politikas. Ņemot vērā to, ka valstī rit procesi, kuru dēļ finanšu sistēmā paredzētas radikālas pārmaiņas, ļoti naivi cerēt, ka pašvaldību budžets necietīs. Ar to esam spiesti rēķināties un rīkoties atbilstīgi situācijai. Pēc pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem, iespējams, jūnijā nāksies pārskatīt arī budžetus pašvaldībās. Katrā ziņā nepieciešamība ietaupīt līdzekļus skars pašvaldības budžeta izdevumu visas pozīcijas.»
