Kas notiek kaimiņos?

Paipalu fermā tagad mīt «Rūsa un Rozīnes»

Vairākus gadus netālu no Kokneses, Bilstiņos, Bruno Cīruļa saimniecības «Rīta putni» fermā mita paipalas. Putnu skaits palielinājās līdz pieciem tūkstošiem un tos pārcēla uz Baldoni.

Laikraksts «Staburags»

Līdz ar to atbrīvojās ferma un arī šķūnis, kurā līdz tam uzglabāja putnu mēslu kompostu. Tā vietā tagad ierīkots veikals un kafejnīca «Cornelius», kas darbojas gan vasarā, gan ziemā. Bijušās fermas ēkā top motociklu darbnīca un ierīkota metālā veidotu mākslas priekšmetu izstāde.
Bruno Cīrulis motociklu darbnīcai devis nosaukumu «Rūsa un Rozīnes». Viņš stāsta, ka veikala un kafejnīcas nosaukuma «Cornelius» vārds cēlies no bijušā Bilstiņu saimnieka – zviedra Corneliusa Bilšteina. Kad Koknesē vēl bija pils, viņš bija tās pārtikas un kara noliktavas grāmatvedis. Savukārt par bijušo paipalu fermas ēkas izmantošanu ideju nebija līdz brīdim, kad pavasarī nopircis savu motociklu.
Darbnīcas «Rūsa un Rozīnes» logotipa, divu mākslinieciski savītu burtu R apvienojuma, autors ir Valters Verners. Ēkas ārpuses dizainu veidojusi novadniece, māksliniece Elīna Māliņa, izmantojot senāk populāru cigarešu nosaukumus un citus, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados labi zināmus vārdus.
Gaitenī pie sienas vairākas melnbaltas lielformāta fotogrāfijas. Arī par tām ēkas saimniekam savs stāsts. Fotogrāfiju autors ir novadnieks Māris Ločmelis. Lielajā zālē vidū trīs motocikli, gar sienām no dažādiem metāla priekšmetiem – mūzikas instrumentu, šujmašīnu, pulksteņu detaļām un daudz kā cita izgatavoti tēli, maskas, ieroči, dizaina priekšmeti, no kuriem daudziem nav praktiska pielietojuma ikdienā. To autors ir rīdzinieks Normunds Bite.
Bruno arī saka, ka viņu ideja ir darbnīcu Bilstiņos veidot kā kompleksu piedāvājumu mototūristiem ar saukli «Palīdzēsim sasniegt Eiropas maliņu». Te vienuviet ir naktsmājas, ēdināšana un iespēja apkopt savu motociklu. Šajā rudenī Bilstiņos savu motosezonu noslēdza rēzeknieši. Lai darbnīcu darītu zināmu iespējami vairākiem motobraukšanas entuziastiem, to ar nākamo vasaru plāno iekļaut Eiropas mototūristu maršrutā. Plānā izveidot arī pašiem savu tūrisma maršrutu Latvijā, kurš būtu interesants šādu spēkratu īpašniekiem. ◆

Uzņēmēju interese sarūk

Smiltenes novada pašvaldībā ir kāda laba tradīcija – «Iedvesmas pēcpusdiena Smiltenes novada uzņēmējiem».

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Oktobrī tā trešo gadu pēc kārtas pulcēja novada esošos, jaunos un topošos uzņēmējus domu apmaiņai un jaunu zināšanu ieguvei, kurās dalījās uzaicinātie lektori – gan Latvijā zināmi uzņēmēji – iedvesmotāji, gan dažādu biznesa atbalsta institūciju pārstāvji.
Arī šoreiz Iedvesmas pēcpusdienas dalībniekus savās telpās uzņēma Smiltenes vidusskola. «Ziemeļlatvija» novēroja, ka, neraugoties uz pasākuma bagātīgo saturisko piedāvājumu un to, ka dalība tajā bija bez maksas, uz Iedvesmas pēcpusdienu ieradās ievērojami mazāk uzņēmēju nekā pērn, – šoreiz vien 40, aizpildot tikai trīs solu rindas.
Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis «Ziemeļlatvijai» atzīst, ka pašvaldības darbinieki iepriekšējos gados ļoti daudz strādāja, lai individuāli aicinātu uzņēmējus uz Iedvesmas pēcpusdienu – sūtīja uzaicinājumus e-pastā un «WhatsApp», piedevām vēl individuāli zvanīja viņiem, bet šogad fiziski pietrūka laika šādi aptvert visus uzņēmējus, kuru Smiltenes novadā ir vairāk nekā 800.
Šogad salīdzinoši mazais apmeklētāju skaits var atspoguļoties arī tajā, kā nākamajā gadā Smiltenes novada pašvaldība organizēs un finansēs pasākumus, kuriem ir maza atsaucība. Piemēram, šogad vietvara vēlējās Iedvesmas pēcpusdienas noslēgumā godināt tos jaunos uzņēmējus, kuri savu darbību reģistrējuši 2023. gadā, pasniedzot katram Latvijas Bankas izdoto Gadskārtas monētu. Smiltenes novadā tādu jauno uzņēmēju ir 46, no viņiem uz pasākumu ieradās pieci.
Taujāts, ko pašvaldība domā nākamgad darīt ar Iedvesmas pēcpusdienas rīkošanu, Modris Apsītis pieļauj, ka varbūt pasākumu varētu pārcelt uz gada pirmo pusi, lai tas nenotiktu gandrīz vienlaicīgi ar Gada balvas uzņēmējdarbībā pasniegšanu Smiltenes novadā un rudens gadatirgu. ◆

Papildina zivju resursus četros ezeros

Saistībā ar novada ezeru apsaimniekošanas plānu četros Gulbenes novada ezeros tika ielaisti 24 000 nepilnus 10 centimetrus gari zandartu mazuļi.

Laikraksts «Dzirkstele»

Stāmerienas ezerā ielaisti 7400, Augulienas – 5300, Pinteļa – 6500, Sprīvuļa – 4800 zandartu šāgada mazuļi, kuri tika atvesti no Igaunijas Kalatalu Herjanurmes zivju audzētavas.
Pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pienākumos ir arī novada ūdenstilpju uzraudzība, «Dzirkstelei» skaidroja, ka kopš iepriekšējās zivju resursu papildināšanas, kas notika 2021.gada septembrī, bija pēdējais laiks šo procedūru atkārtot. Finansējums iegūts, rakstot projektu Zivju fondam.
«Zivju fonds sponsorē 90% no kopējām izmaksām, mūsu pašvaldības līdzfinansējums ir tikai 10%. Sākumā projekts tapa par 10 000 eiro kopējo summu, taču vēlāk izrādījās, ka šiem ezeriem ir arī ielaižamo zivju limits, cik katrā drīkst ielaist. Līdz ar to ielaisto zivju skaits samazinājās un finansiāli pilnu apjomu mēs neieguvām, jo pievienot klāt vēl kādu ezeru bija par vēlu. Kā piegādātājus šoreiz izvēlējāmies igauņu zivju audzētājus, jo par viņu produkciju un tās kvalitāti bija ļoti labas atsauksmes. Tas bija arī tuvāk, un zivis nāk no vietas, kur laika apstākļi ir tādi paši, kā pie mums,» uzsver D. Žuks. ◆

Lemj par iegādi, lai gan pielietojums nav skaidrs

Vairākus gadu desmitus līdzās citiem atjaunotajiem namiem Alūksnes pilsētas centrā slienas nolaistais, uz sabrukšanas robežas esošais vietējās nozīmes kultūras piemineklis ar tam piegulošo zemi Ojāra Vācieša ielā 8.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Tagad ēku īpašnieks par nieka vienu tūkstoti eiro piedāvā iegādāties Alūksnes novada pašvaldībai.
Gadiem ilgi ēkā pašā pilsētas centrā mājoja «Latvijas pasta» Alūksnes 1. pasta nodaļa. Kopš 2014. gada nekustamais īpašums Ojāra Vācieša ielā 8 pieder biedrībai «Latvijas Sarkanais Krusts» (LSK), un līdz 2024. gada aprīlim šeit darbojās LSK Alūksnes komiteja. Īpašumā esošo zemes vienību kopējā platība ir 1858 kvadrātmetri. Nespējot īpašumu savest kārtībā, LSK Alūksnes komiteja no tā šogad pārcēlās uz citām, atbilstošākām telpām un centās ēku pārdot par 80 000 eiro. Tas neizdevās, jo acīmredzot objekts ir ļoti sliktā kārtībā, un, lai to sakārtotu, nepieciešami prāvi ieguldījumi.
Alūksnes novada pašvaldības dome saņēma piedāvājumu minēto īpašumu iegādāties par vienu tūkstoti eiro, tādēļ 24. oktobrī pašvaldības domes Finanšu komitejas sēdē bija iekļauts jautājums par šī nekustamā īpašuma iegādi. Deputātu viedokļi bija atšķirīgi, vieni atbalstīja ēkas iegādi, citi iebilda, jo nebija skaidrs ēkas pielietojums. «Pašlaik svarīgi ir nopirkt, bet, kad, realizējot attīstības plānu, nonāksim līdz šīs konkrētās vietas attīstībai, tad arī par to lemsim. Šajā gadījumā nav jēgas lemt par to, ko neesam vēl iegādājušies,» sacīja Attīstības komitejas priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons. ◆

Jelgavas poliklīnikā modernizē operāciju zāles

Ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda atbalstu Jelgavas poliklīnikā pārbūvētas divas ķirurģijas pakalpojumiem paredzētas operāciju zāles.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Savukārt, uzlabojot vides pieejamību, ēkā izbūvēts lielas kravnesības lifts, informē pašvaldība. Poliklīnikas 2. stāvā pārbūvētas operāciju zāles un blakus telpas kopumā 168 kvadrātmetru platībā. SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes locekle Kintija Barloti stāsta, ka ikdienā iestādē tiek sniegti dažāda veida ambulatorās ķirurģijas pakalpojumi.
Projekta gaitā izbūvēta septiskā un aseptiskā operāciju zāle ar blakusesošām palīgtelpām, ārstu kabinets, divas palātas un sanitārais mezgls personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vecajā ēkas šahtā izbūvēts lifts – tā ietilpība ir līdz 16 cilvēkiem, bet kravnesība – 1200 kilogramu.
Projekta kopējās izmaksas ir 251 015,91 eiro, no kurām 205 286 eiro ir Atveseļošanās fonda, bet 45 729,35 eiro – poliklīnikas finansējums. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.