www.bauskasdzive.lv
Iecavnieks Atis Avots nosūtījis vēstuli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par SIA «Bauskas novada komunālserviss» ūdenssaimniecības tarifu projektu. Publicējam vēstules saturu:
Latvijas republikas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» 17. oktobra laidienā bija publicēts SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS ) paziņojums par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas balstās uz vienotu tarifu noteikšanu ūdensapgādes pakalpojumiem un kanalizācijas pakalpojumiem visā Bauskas novadā.
Vienotā tarifa noteikšana ir kā turpinājums administratīvi teritoriālajai reformai nolūkā uzlabot dzīves apstākļus Bauskas novada iedzīvotājiem, bet tarifu paaugstināšana ir kā reformas blakne, kas ļauj apšaubīt reformas mērķi.
Iepazīstoties un izvērtējot BKNS regulatoram iesniegto paziņojumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, rodas neskaidrības par izmaksu pamatotību un caurspīdīgumu.
1. Postenis «Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu norakstījums» ūdensapgādes tarifam pieaug par 292%, bet kanalizācijas tarifam – par 167%. Rodas neskaidrība:
1.1. Vai pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums uzņē-
mumā ir sadalīts atbilstoši pa visiem pakalpojumu veidiem?
1.2. Vai nemateriālo vērtību norakstījums (licences, datorprogrammas, koncesijas u. c. nemateriālās vērtības), kas pēc ekonomiskā satura atbilst ilglaicīgām nākamo periodu izmaksām, nav ieskaitītas tarifa projektā vienā piegājienā?
Ja norakstīšana notiek nepamatoti strauji, tas samazina ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamo ieņēmumu summu un liecina par sliktu komercpraksi, kā arī var novest pie peļņas slēpšanas no patērētājiem, īpašniekiem un valsts.
2. Postenis «Pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksas» pieaug ūdensapgādei par 544%, kanalizācijai – par 129%. Rodas aizdomas, ka kapitālremonta izmaksas, kuru ietekme ir vairāk nekā viens gads, ir pieskaitītas kārtējām izmaksām.
3. Juridisko pakalpojumu izmaksas būtu jāsedz ar kavējuma un soda naudām vainīgajām personām, nevis visiem godprātīgajiem pakalpojumu lietotājiem.
4. Nav skaidrības par postenī «Ūdens un notekūdeņu uzskaites mērinstrumentu iegādes un verifikācijas izmaksas» ietvertajām izmaksām, kas attiecīgi pieaug ūdenim par 540% un kanalizācijai – par 2421% jeb 24,21 reizi! Jautājums – kādas izmaksas sedz ar tarifu, kādas – ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas izmaksām, un kādas sedz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki?
5. Postenis «Kredīta procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa» ūdensapgādei pieaug par 425%, kanalizācijai – par 46780% jeb 467,8 reizes.
Jautājums – vai tie ir īstermiņa vai ilgtermiņa kredīti? Šeit procentu maksājumi būtu jāatdala no pamatsummas maksājumiem, jo ilgtermiņa kredītu pamatsumma jāsedz no pamatlīdzekļu nolietojuma, citādi pamatsumma tarifa kalkulācijā ieietu divas reizes.
6. Kopsavilkuma 3. tabulā «Ūdens bilance» redzams, ka ūdens kopējie zudumi pieaug no 73 806 kubikmetriem līdz 153 621 kubikmetriem jeb par 48%. Tātad remonta un uzturēšanas izmaksas nedod vajadzīgo efektu. Jautājums – kādēļ?
Lai gūtu patiesu ieskatu par ūdensapgādes pakalpojumu un kanalizācijas pakalpojumu tarifu projekta lietu kārtību, nepieciešama pieeja BNKS grāmatvedības uzskaites pirmdokumentiem. Tos tiesīgs pieprasīt no iesniedzēja ir tikai Regulators. Lūdzu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju izvērtēt radušās neskaidrības par atsevišķu izmaksu posteņu kopsummu daudzkārtīgo pieaugumu un iespējām tās samazināt, jo Regulatoram jāaizstāv lietotāju intereses.
Teksts: Atis Avots
Foto: ilustratīvs no arhīva
Tagad katrs jampiņš būs speciālists tarifa aprēķināšanā. No šī rakstiņa nesanāks intrigas savērpt.
Ātri pārskrēju – esi jauno tarifu autors?
Pareizākais tagad – izrakstīt rēķinu okmanim par remontētajiem pašvaldības ūdenstīkliem, kuri vēl nebija juridiski nodoti bnks pārraudzībā.
Un to jau varētu traktēt kā okmaņa nelikumīgu darbību pārkāpjot savas pilnvaras, uzdodot kapitālsabiedrībai līdzekļu izšķērdēšanu veicot ieguldījumus bez atlīdzībaa pašvaldības pārraudzībā esošajiem tīkliem.
Ātri pārskrēju – Tie, kas lasa un arī kko dara, ne tikai komentē, ne visi ir ar palīgskolas izglītību un koridoru diplomiem.
Kāpēc Dzintars bija neapmierināts ar pārņemto pašvaldības pamatlīdzekļu pārrēķinu? Jo nav pat sapratis, ka tarifā netiek iekļauts viss uzņēmumā esošais pamatlīdzekļu nolietojums, bet gan tikai tas, kuru uzņēmums ir izveidojis par saviem līdzekļiem. Tas ir, ja atdzelzošanas stacija vai dziļurbums ir uzdāvināts vai uzbūvēts par pašvaldības vai Eiropas līdzfinansējumu, to tarifā nedrīkst iekļaut, lai gan uzņēmuma bilancē šis pamatlīdzekļu nolietojums tiek uzskatīts. Tādēļ no tarifa izmaksu aprēķina ir pilnīgi vienalga, kāds tika aprēķināts pārņemto pamatlīdzekļu lielums, jo Dzintars to iegādei neizlietoja ne centa, un nav tiesīgs prasīt kompensēt iedzīvotājiem to nolietojumu.
Tas jāprasa izpilddirektoram nevis “tarifu policijai”.
Kāpēc Cāzers pārmet iedzīvotājiem MK noteikumu un likumu nezināšanu?
Jo kopā ar Regulatoru nav ievērojis likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem prasību, ka licences zonas paplašināšana vai pārņemšana nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā pakalpojuma izmaksām citiem lietotājiem licences zonā. Taču vienotā tarifa gadījumā Bauskas iedzīvotāji maksās vairāk, jo apmaksās ne tikai sava saņemtā pakalpojuma izmaksas, bet piemaksās par novadu.
Atis Avots ir ekonomists ar lielu pieredzi darbā pašvaldībā, visu cieņu!
Kāpēc Cāzers sūkstās par naudas trūkumu?
Jo kā pašvaldības iedzīvotāju darba ņēmējs nav pat izlasījis sava uzņēmuma pienākumus pret iedzīvotājiem. Viens no uzņēmuma pienākumiem ir patstāvīgi piesaistīt finansējumu, lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī lai nodrošinātu iedzīvotājus ar kvalitatīviem pakalpojumiem. Domei nebija Dzintaram kā bēbim nauda ar karotīti jāieliek mutē.
Ja kas, ir jautājums par Vionas būvēto jauno ielu Bauskā. ŪK būvniecības izmaksas šai ielai arī tiks ieliktas iedzīvotāju ūdens un kanalizācijas tarifos? Kāpēc? Uz kāda likumiskā pamata? Ielu būvē benzīntankam, lai tas arī apmaksā. Kādi ir līgumi?
Paldies Atim Avotam!
Līgumu nav. BNKS BIS nav. Bet tarifi ir! Kā to saprast? Kā Cāzers domā ( vairs nedomā) izpildīt 11. oktobra “Bauskas Novada Vēstnesis” publicētos draudus bez līgumiem? Civillikums diez vai līdzēs, nav pat mutiska līguma, turklāt pašlaik nav zināms kuram BNKS pārstāvošam pilsonim ir tiesības slēgt līgumu. Arī līgums ar VS ir apšaubāms, jo tā uzspiešana notika nelikumīgā veidā, tātad nav organizāciju un līgumu pārmantojamības. Laikam pašlaik BNKS ir tikai v.i. ? Jāpiezīmē, ka līgumus slēdz divas puses un tikai pēc abu pušu līguma parakstīšanas tas stājas spēkā. Kaut kādi līgumprojekti kaut kādās interneta lapās nav abu pušu parakstīti līgumi.
Bet Bauskā viss ir savādāk… Ieraksta līgumā punktu, ka otrās puses vārdā līgumu paraksta pirmās puses nozīmēta persona – un uzskata, ka līgums stājas spēkā no tā sacerēšanas brīža! :)))
Jo nav nozīmes tam, kam pieder tīkli, bet gan kurš tos izmanto, sniedzot savus pakalpojumus. Par tīklu uzturēšanu un remontu līdz klienta piederības robežai atbild pakalpojuma sniedzējs.
Laikam jāsāk gatavoties vēlēšanām
Spriedumu arī parakstīs tikai viena puse. Otra puse ar to tikai iepazīsies.
Kā nepazīstami pilsoņi var parakstīt līgumus dzīvokļu īpašnieku vārdā! Tā ir dokumentu viltošana!!! Uzprasās uz krimināllietu arī Bauskā.
Sveiciens Bauskas novada iedzīvotājiem. Lai kaut nedaudz atvieglotu dzīvo bijušajiem kolēģiem, mēģināšu šoreiz īsāk nokomentēt Ata Avota vēstuli. Gan jau arī SPRK sniegs savu arī savu atbildi vēstules autoram.
1) Aprēķinātais pamatlīdzekļu nolietojums tiešām ir sadalīts pa četrām ūdenssaimniecības tarifa sadaļām: ūdens ieguve (urbumi, atdzelžošanas stacijas, ūdenstorņi); ūdens piegāde (ūdensapgādes tīkli, ūdens pārsūknēšanas stacijas); notekūdeņu savākšana (kanalizācijas tīkli, spiedvadi, pārsūknētavas); notekūdeņu attīrīšana (NAI, jeb notekūdeņu attīrīšanas iekārtas).
2) Nemateriālo ieguldījumu vērtība norakstīta, proporcionāli šo ieguldījumu kalpošanas laikam. Taisnības labad jāatzīst, ka kopējā tarifa izmaksās iekļautā summa šiem ieguldījumiem ir tikai nedaudz virs 2000 eiro. Ja katri izmaksu 10 tūkst. eiro tarifu ietekmē par 1 centu, varat parēķināt cik lielu ietekmi dod šī tarifa izdevumu pozīcija.
3) Lai cik vilinoša būtu vēlme operēt ar apjomīgu izmaksu pieaugumu procentos, tomēr rosinu nedaudz iedziļināties. Pieaugums visās izmaksu pozīcijās ir salīdzinot pašreizējo Bauskas pilsētas ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu. Pie neliela Bauskas iekārtu skaita (2 NAI, 7 urbumi, dažas pārsūknētavas) un ~ 100 km labi uzturētu tīklu, remonta izmaksas, protams bija salīdzinoši niecīgas (~10500 eiro). Jaunais tarifa projekts ir balstīts uz 12 mēnešu pieredzi remontējot un uzturot apmēram 180 dažādas iekārtas un papildus 250 km krietni nolaistu tīklu visā Bauskas novadā.
4) Juridisko pakalpojumu izmaksās nav iekļautas parādu piedziņa izmaksas no debitoriem. Šķiet, tur ir iekļauta maksa par juridiskajiem pakalpojumiem, tiesājoties ar SIA “Īslīces ūdens” epopejas vainīgajiem. Šo izmaksu pozīciju SPRK uzrauga ļoti cītīgi un met ārā visu, kas neatbilst metodikai.
5) Ūdens un notekūdeņu uzskaites mērinstrumentu izmaksas ir iekļautas tikai un vienīgi komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanas izmaksas. Dzīvokļu skaitītāji šajā sarakstā nav. Ievērojamais pieaugums ir saistīts ar to, ka BNKS 4 gadu laikā plāno nomainīt pilnībā visus līdzšinējos mehāniskos skaitītājus uz mūsdienīgiem ultraskaņas skaitītājiem ar ievērojami lielāku precizitāti un attālinātās nolasīšanas funkciju un citām opcijām, kas ļaus tiešsaistē monitorēt ūdens plūsmu. Kopējais komercuzskaites mēraparātu apjoms visā novadā ir 4500.
6) Parasti tarifā tiek ietverti vai nu kredīta pamatsummas maksājums, vai par šo kredītu izveidotā pamatlīdzekļa nolietojums. BNKS līdz šim bija prakse izmaksās iekļaut pamatlīdzekļu nolietojumu, tādēļ izmaksu pozīcijā Kredīta procentu… ir ietverta tikai maksa par aizdevuma apkalpošanu un aizdevumu procenti, kas arī nav mazi.
7) Attiecībā uz beidzamo par grāmatvedības pirmdokumentiem, Atim taisnība. Domāju nākamos 3-4 mēnešus BNKS grāmatvedība ik nedēļu sūtīs SPR apjomīgus e-pastus ar rēķiniem pavadzīmēm, līgumiem, lai pierādītu katra tarifā iekļautā skaitļa pamatotību. Visticamāk, tarifs būs mazāks par šā brīža iesniegto. Tā notiek vienmēr. Domāju, SPRK to varētu apliecināt, ka nav gadījumu, ka tiek apstiprināts iesniegtais tarifs bez izmaiņām. Par cik mazāks, nezinu, laiks rādīs bet neizslēdzu, ka līdz 4 eiro varētu noslīdēt.
Pienācis laiks katrai mājai rakt savu aku.
Un atkal jau Dzintars blefo.
Jo tarifa projektā ir gan pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums, gan kredīta procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa, kas jānorāda atsevišķi.
Tā kā nolietojuma termiņš, kurš var būt arī 50 gadi, nesakrīt ar izsniegtā kredīta pamatsummas atmaksas termiņu, šāda pamatsummas pārvilkšana uz nolietojumu sniedz maldīgu priekšstatu par faktisko finanšu situāciju.