Klāt maijs ar četrām brīvām dienām. Tas noteikti ikvienu no mums rosinās dažādiem darbiem.Laukos daudzi dienas vadīs mazdārziņos vai arī lielajos tīrumos. Vieni gudrie teic, ka tupeņu stādīšanai īstais laiks jau esot garām, citi saka, bumbuļi tieši tagad jāliek zemē, kamēr vēl augsnē saglabājusies valgme.Latviešiem izsenis raksturīgā rosīšanās dārzā noteikti būs labākais, ko brīvajās dienās darīt. Tādējādi kaut nedaudz centīsimies izsist pamatus zem kājām krīzei, jo katra pavasarī dārzā aizvadīta stunda rudenī un ziemā mūs baros. Strādāšana rokrokā un pēcāk kopīga atpūta lieliski stiprinās ģimenes, draugu saites.Šajās dienās noteikti vajadzētu arī muguru atliekt, pacelt skatienu augšup un pie mājas saskatīt sarkanbaltsarkano karogu. Starp citu, «Bauskas Dzīve» atkal iecerējusi 4. maijā doties nelielā izbraukumā pa rajonu. Ļoti negribētu, lai portāla fotogalerijā būtu daudz bilžu ar ēkām, pie kurām valsts svētku dienā nav redzams mūsu brīvības un neatkarības simbols – sarkanbaltsarkanais karogs.4. maijs – arī tā ir mūsu vēsture. Atcerieties, toreiz, 1990. gada 4. maijā, uzgriezuši skaļāk mazās «Selgas», «Spīdolas» vai VEFus, līdz ar simtiem, kas atradās pie Augstākās padomes ēkas, kopā skaitījām. Kad vajadzīgais deputātu skaits bija nobalsojis, asarām acīs tauta apjauta – sācies nu jau neatgriezeniskais valstiskās neatkarības atgūšanas ceļš.Vai šī diena ir jāsvin, vai ēkas jārotā karogiem? Man nav iemesla teikt «nē». Svinēt var dažādi. Stādīsim kartupeļus, iekopsim košumdārzus, darīsim skaistāku savu Latviju un neaizmirsīsim, ka vajadzīgs vēl kas – kur skatienam pievērsties.
