Īstenībā skaitīšana jāsāk no 1950. gada, kad Bausku satrauca vidusskolnieku grupas arests izlaiduma dienā. Jau daudz aprakstīta tēma.MARISS PAVASARSLatvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 19. sējumā «Okupētā Latvija 1940 – 1990» (R., 2007) ievietots A. Urtāna un R. Ābelnieka apjomīgs pētījums par pēckara pretošanās kustību Bauskas apriņķī. Tajā minēta arī pretošanās grupa vidusskolā. Citēju:«[..] publicētās vairāku šīs organizācijas dalībnieku atmiņas vēsta, ka organizāciju sagrāvuši iefiltrētie ziņotāji. Viens no tiem ir bijis Bauskas vidusskolas direktors Kārlis Vītols, kurš zināja par jauniešu pretošanās organizāciju viņa vadītajā vidusskolā.» (378. lpp.)Šāds apgalvojums man šķita visai dīvains. Tas bija arī mans skolas laiks, bet ne toreiz, ne vēlākos gados Bauskā neviens tā nedomāja. Kas ir šie «vairāki organizācijas dalībnieki»? Viņu atlicis vairs tikai četri cilvēki, no vidusskolnieku grupas – trīs. Pagājušajā gadā ar viņiem satikos, divi dzīvo Bauskā, viens Rīgā. Viņi visi teic, ka kaut kas tāds viņiem nekad nav nācis prātā, viņi nezina, kas būtu varējis tā sacīt. Vītola grupā nav bijis. Neviens vēsturnieks ar viņiem nav runājis. Un padomājiet paši – tiem septiņiem vidusskolas grupas dalībniekiem bija 17 – 19 gadu, bet Vītolam jau 53. Tās ir dažādas paaudzes. Kas viņiem varēja būt kopīgs? Vītolam interesēja nostrādāt līdz pensijai, viņš vidusskolā strādāja kopš tās dibināšanas pirmās dienas, tā viņa mūžā bija vienīgā darbavieta.2008. gada vasarā devos uz arhīvu pētīt tiesas lietu – varbūt tur gūšu skaidrību par iefiltrētajiem ziņotājiem. Tas nebija patīkams darbs, bet, ja gribēju kaut ko noskaidrot, vajadzēja šo veco lietu izskatīt. Tā aizņēma piecus biezus sējumus, čekisti pie tās strādājuši vairāk nekā pusgadu. R. Ābelnieks ir skatījis tikai pēdējo, piekto sējumu un izmantojis apsūdzības rakstu, kur viss jau ir gludi noformēts. Interesantākais ir iepriekšējos sējumos, diemžēl tos neviens nav lasījis. Vītola vārda izmeklēšanas materiālos nav, viņš nav pratināts kā liecinieks, neviens no pratināmajiem viņu nav pat pieminējis. Ja Vītols būtu bijis iefiltrēts grupā, viņš bija jāarestē kopā ar visiem, bet tas nenotika.Patiesība tomēr nāca gaismā. Nekādu iefiltrēto ziņotāju nebija, bet čeka par grupu zināja visu. Grupas organizētājs un vadītājs Arvīds Kļauga jau kopš 1946. gada čekai bija «savs cilvēks» un 1948. ga-dā skolā noorganizēja šo grupu čekas uzdevumā. Arī vienīgo smago noziegumu – kolhoza «Code» priekšsēdētāja Kārļa Zīles noslepkavošanu – Kļauga izdarīja čekas uzdevumā, iesaistot tajā Jāni Zemtauti kā līdzdalībnieku (viņam gan ieroča nebija). Tas bija vajadzīgs, lai varētu šo noziegumu klasificēt kā grupas izplānotu un paveiktu (divi jau ir grupa). Čekai vajadzēja atlasīt nacionāli domājošus jauniešus un sodīt par biedinājumu citiem.Šajā ilgajā laikā Kļaugas vārds apaudzis ar dažādiem nostāstiem, viņš pat pieskaitīts Bauskas izciliem sabiedriski politiskiem darbiniekiem (A. Urtāns «Gadsimta cilvēki Bauskā», «B. Dz.», 30.12.1999.). Vai čekas ziņotāji būtu jāuzskata par sabiedriski politiskiem darbiniekiem? Un ar ko viņš izcils? Ar to, ka nodeva čekai 12 cilvēkus? Pārspējis visus citus ziņotājus un provokatorus apriņķī? Arī skolas teicamnieka Gunāra Zemtauta nāvē viņš, neapšaubāmi, ir vainojams. Šim «izcilajam» cilvēkam bija vājas sekmes mācībās – 9. klasē viņu atstāja uz otru gadu.Šogad vidusskolai 90 gadu jubileja. Vestibilā ir dažu bijušo skolotāju fotogrāfijas, Kārļa Vītola tur nav. Kāpēc? Viņš skolu vadīja varbūt tās darba vissmagākajā posmā. Vai te iedarbojušās baumas par viņa sakariem ar čeku skolnieku grupas lietā? Tām nav nekāda pamata, un tagad vairs nevar konstatēt, kas un kāpēc tās izplatījis.Vēsturnieki kļūdu atzīstR. ĀBELNIEKS, vēsturnieksMinētais citāts no A. Urtāna un R. Ābelnieka pētījuma liecina par mūsu darba «brāķīti». Tās lietas visus piecus sējumus es tiešām neesmu izpētījis, esmu ieskatījies divos no tiem. Man gan nešķiet ticama M. Pavasara minētā versija par A. Kļaugas darbību čekas uzdevumā:1) neredzu iemeslu, kāpēc čekistiem vajadzēja nogalināt kolhoza priekšsēdētāju komunistu K. Zīli. Jauniešu grupas dalībniekus varēja smagi sodīt arī par viņu izplatītajām proklamācijām;2) ja jau A. Kļauga tik labi pildīja čekas uzdevumus, tad kāpēc viņam vajadzēja piespriest nāves sodu? Viņš taču vēl varēja noderēt, jo nacionālās pretošanās kustība vēl nebija likvidēta.Liktenīgā lozeJ. ZEMTAUTISKomentējot raksta autora teikto par manu līdzdalību traģiskajā notikumā pirms 60 gadiem, paskaidrošu, ka to izšķīra liktenīgā loze, kas starp četriem grupas dalībniekiem krita tieši man, un šis fakts minēts arī padomju okupācijas varas drošības iestādes apsūdzības, krimināllietas, materiālos. Tos Valsts arhīvā esmu izpētījis, kā arī devis piekrišanu raksta autoram iepazīties ar šo pretošanās grupas krimināllietu. Diemžēl autors liktenīgo lozi ir noklusējis.Publikācijā nav minējis arī faktu, ka A. Kļauga 40. gadu vidū, pēc Otrā pasaules kara, Bērzu skolā bija veidojis nepilngadīgu skolēnu bruņotu grupu (lietā minēti uzvārdi), kas nonākusi drošības komitejas redzeslokā. Protams, grupa atbruņota, bet krimināllieta nav ierosināta. Šādu čekas «žēlastību» par velti nedāvā.Bauskas jauniešu grupas tiesas procesā okupācijas varas Baltijas kara apgabala tribunālā šim Bērzu skolas notikumam bija uzlikts tabu. Par to liecina dokuments Bauskas pretošanās grupas lietā ar norādi «Pilnīgi slepeni», kurā teikts (citēju latviski): «Izskatot lietu tiesā, operatīvu apsvērumu dēļ lūdzu neiedziļināties iemeslu pētīšanā, uz kuru pamata apsūdzētais Kļauga 1946. gadā netika arestēts par pretpadomju darbību, kurā viņš toreiz atzinās. LPSR VDM Izmeklēšanas daļas priekšnieks apakšpulkvedis Pešehonovs.»Secinājumus izdarīt nav grūti. Čekistu izsmalcināti viltīgajā un nežēlīgajā darbībā pāris cilvēku iznīcināšana viņu «lietas labā» bija pilnīgi iespējama. Zīmīga ir sakritība, ka traģiskā notikuma upuris Zīle un A. Kļauga dzīvoja vienā Codes pagasta kolhozā.
