Zemnieku saimniecību ganāmpulku īpašnieki raizējas, vai arī viņu lopus var apdraudēt dzīvnieku infekcijas slimība pastereloze, kas ir bijusi vairāku lopu nāves cēlonis Dundagas novadā Kurzemē.Zemgales reģionā šī infekcija nav atklāta, saka Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Ineta Kupča. Viņa arī skaidro, ka šīs kaites izplatībai ir lokāls raksturs. Pasterellas, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi un kas atrodas ārējā vidē, aktivizējas tad, ja ir karsts un sauss laiks, ja vēl ir citi tām labvēlīgi apstākļi. Jaunsauliete veterinārārste Iveta Rundele, kura praktizē vairākos pagastos, savas darbības vietās arī nav novērojusi šo dzīvnieku slimību. Viņa uzsver, ka pastereloze ir ļoti akūta un pāris dienās pēc inficēšanās lopi var nosmakt. Ļoti laikus atklājot inficēšanos un lietojot medikamentus, dzīvniekus iespējams glābt no nāves. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze ir paudis Kurzemes lauksaimnieku neizpratni, kāpēc PVD nav varējis atvēlēt pāris tūkstošus latu slimības apkarošanai jau jūlija vidū, kad parādījušies pirmie šīs kaites uzliesmojumi. Tagad zemniekiem nākšoties tērēt lielākus līdzekļus slimības apkarošanai, ja laika apstākļi būs labvēlīgi slimībai, ko izplata kukaiņi. Nupat noskaidrojies, ka slimības skarto saimniecību īpašniekiem līdz šim nav bijušas pieejamas vajadzīgās vakcīnas. Tikai 11. augustā paziņots par vakcīnu pieejamību, atgādinot, ka viena lopa potēšanai nepieciešamas divas vakcīnas, kas lauksaimniekiem dubulto izmaksas.
