Codes pagasta Butku kapos, arī Bauskas luterāņu baznīcas dārzā 14. septembrī notika Bauskas aizstāvjiem veltīti piemiņas brīži. Butku kapos pirmo reizi līdz ar baušķeniekiem piedalījās arī cīņubiedri no Lietuvas. Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieks Imants Zeltiņš Butku kapos sanākušajiem atgādināja, ka šogad aprit 65 gadi kopš tās asinīm slacītās vasaras, kad latviešu patrioti centās nepieļaut otrreizēju dzimtenes okupāciju. Aizstāvēšanas cīņas sākās jau jūlijā, Sarkanās armijas pārspēka priekšā noturēties izdevās pāris mēnešu. Butku kapos apglabāti vairāki desmiti varonīgo aizstāvju, arī astoņi lietuvieši.Svinīgajā ceremonijā piedalījās Lietuvas aizsargu vienības pārstāvji. Pēc savas valsts himnas nodziedāšanas viņi atzinīgi izteicās par ceremonijā klātesošajiem skolas bērniem, uzsverot, ka tieši jaunās paaudzes uzdevums ir sargāt un veicināt tās šodienas Latvijas attīstību, par kuras brīvību savulaik lietas gan latviešu, gan lietuviešu asinis. Pasākumā piedalījās Codes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa. Viņa uzsvēra, cik svarīgi ir atcerēties savas tautas pagātni: «Es pateicībā noliecu galvu ne tikai to gadu varoņu priekšā, bet esmu pateicīga arī tiem, kas šodien glabā cīnītāju piemiņu, uztur šo tradīciju.» Atceroties ne tik senus notikumus, vēsturnieks Raitis Ābelnieks atgādināja, ka Butku kapos pieminekli drīz vien pēc tā atklāšanas ļaundari sabojāja. Tas liecina, ka cilvēkiem nemitīgi jāskaidro mūsu tautas vēsture, jāmāca tā arī skolēniem.Svinīgajā ceremonijā piedalījās, karavīru dziesmas dziedāja un dzeju lasīja Codes pamatskolas audzēkņi. 9. klases skolnieks Matīss Jonāns sarunā ar «Bauskas Dzīvi» nenoliedza, ka šis ir skolas rīkots obligāts pasākums: «Nezinu, vai es šurp atnāktu, ja skolotāji man to neliktu darīt. Tomēr esmu pārliecināts, ka skolēniem vēsturē jāmāca ne tikai par lieliem notikumiem, bet arī par to, kas noticis tuvējā apkārtnē. Mums skolā par to ir stāstīts. Man šajās stundās radusies lielāka izpratne par Latvijas vēsturi, esmu sapratis, cik grūti mūsu tautai nācies cīnīties par savu brīvību. Šajā piemiņas pasākumā Butku kapos es atkal par to aizdomājos.»
