Renovācijas darbiem Brunavas pagastmājā iztērēti 485 613 lati. Izremontētas teju visas telpas, sagādātas mēbeles, moderns aprīkojums. Pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova tagad domā, kā izmantot nesen izbūvēto sabiedriski sociālo centru. Vērienīgs remonts Brunavas pagastmājā sākts iepriekšējā vietvaras vadītāja Aivja Kārkliņa laikā. Tam ņemta nauda no tā saucamajiem valsts piešķirtajiem novadu izveidei atvēlētajiem līdzekļiem. Līdztekus šiem 200 tūkstošiem pašvaldība valsts kasē ņēmusi aizdevumu, kopā izlietojot teju pusmiljonu. Tos, kuri Brunavas pagastmājā ilgāku laiku nav bijuši, redzētais pārsteigs. Modernas mēbeles, ādas dīvāns priekšsēdētāja kabinetā, jauns veidols pārējām telpām. Grūti atpazīt kluba zāli, kuru grezno moderns griestu apgaismojums. Plašas palīgtelpas pirmajā stāvā, tepat arī sauna, burbuļvanna, daudz sanitāro mezglu. Īpašs pacēlājs ļauj cilvēkam ratiņkrēslā nokļūt otrajā stāvā. Te desmit gaišas, ērtas, gaumīgi mēbelētas istabiņas, liela, moderni aprīkota virtuve. Vēl ēkā ir telpa pensionāru sapulcēm, veļas mazgātava, trenažieru zāle. Izremontēti kabineti ģimenes ārstam, sagādāts medicīniskais aprīkojums par pieciem tūkstošiem latu. B. Marčenkova situāciju nevērtē viennozīmīgi. Labi, ka ēka izremontēta, nekas neiet postā. Taču vai bija nepieciešams tērēt tik prāvus līdzekļus šādam objektam? Pašlaik Brunavas pagasta sabiedriski sociālā ēka izskatās kā lepna briljanta poga pie mēteļa, kurš no nabadzības irst laukā pa visām šuvēm. «Problēmu pagastā netrūkst. Ūdensapgādes, kanalizācijas saimniecība Ērgļos, Grenctālē ir nožēlojamā situācijā. Gadus 25 nekas tur nav remontēts. Gatavojam materiālus, ceram, ka saņemsim ES līdzfinansējumu ūdensapgādes sistēmas Ērgļos renovācijai.» Pārvaldniece min Grenctāles kultūras namu – milzu ēku, kura tā arī netiek pienācīgi izmantota. Bibliotēka, kora mēģinājumi reizi nedēļā, trenažieru zāle, pāris pasākumu gada laikā – tas ir viss funkcionālais pielietojums. Tomēr lielākā pārvaldnieces rūpe ir nesen izbūvētais sociālais centrs. Bauskas novada Domē šonedēļ apstiprinās maksas pakalpojumu cenas. Divas stundas burbuļvannā un saunā interesentu grupai izmaksās 25 latus. Ja kāds gribēs baudīt tikai hidromasāžas vannu, nāksies šķirties no septiņiem latiem. Īres maksa noteikta arī par trenažieru zāles, kluba izmantošanu. «Varbūt kādu šis piedāvājums ieinteresēs. Tādējādi mēs pamazām varētu sākt atpelnīt iztērētos tūkstošus,» tā B. Marčenkova. Istabiņās kādreiz varētu izmitināt īslaicīgā sociālā krīzē nonākušos. Vasarā telpas varētu atvēlēt nometnei. Taču cerēt, ka sociālā centra pakalpojumu kārotāji stāvēs rindā, pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir gana naivi. Likumsakarīgs ir jautājums, kāpēc tas viss bija jābūvē. «Bauskas Dzīve» to vaicāja bijušajam Brunavas pagasta padomes, tagad Bauskas novada Domes deputātam Gintautam Tarvidam. «Kad es pirmo reizi iegāju pilnībā pabeigtajās telpās, tas bija jau novada laikā, man, godīgi teikšu, žoklis atkārās. Neko tādu tur nebija domāts izveidot. Kad lēmām par 200 000 valsts naudas izlietojumu, bija priekšlikums būvēt pie Mežgaļu pamatskolas sporta zāli. Bija arī ideja par sociālās aprūpes centru pagastmājā. Savukārt es ieteicu naudu izlietot pagasta ceļu remontam. Mana ideja neguva atbalstu, tāpēc es pieslējos tiem, kas bija par sociālā centra izbūvi.»G. Tarvids apgalvo, ka darbu norises gaitā informācija par iecerēm, tāmēm, iepirkumiem, deputātiem bija grūti pieejama. Darbu gaita objektā netika izvērsti pārrunāta.«Atzīstu, tie ir nesamērīgi izšķērdēti līdzekļi. Taču objekts jāpieņem kā realitāte. Novada deputātiem kopā ar pagasta pārvaldnieci rūpīgi jādomā, kā šo ēku izmantot. Galvenais, lai nekas neiet postā. Paies gadi, dzīve uzlabosies, varbūt būs arī klienti, kas varēs izmantot šī centra pakalpojumus.»
