Neesmu vienaldzīgs par to, kas pašlaik notiek Latvijā. Nezinu risinājumu, tomēr nojautas par tuvāko nākotni ir gana nelāgas.Mēs izbeidzamies, izklīstam, izšķīstam lielajā pasaules putras katlā. Cerības kļūt par viendabīgu, latviskām saitēm vienotu nāciju kļūst arvien niecīgākas. Šomēnes «Draugos» trīs paziņu profiliem klāt parādījušies jauni pieraksti. Viens norāda «Otrā nedēļa UK (Lielbritānijā – V. A.)», otrs raksta – «Dodos uz Īslandi», trešajam zem vārda un uzvārda rakstīts «Aizbraucu». Viņi visi labi izglītoti, zinoši sava amata pratēji. Atceros, par vienu no draugiem pirms gada veidoju publikāciju, kurā viņš aizrautīgi klāstīja par savām darba iecerēm Bauskā. Bija ideja par mājokļa iekārtošanu, spriedām, kurā skolā būtu labāk sūtīt meitiņu mācīties. Jauna ģimene, jauni plāni, jaunas cerības ne tikai viņiem, bet mums visiem. Tagad šie trīs cilvēki ir zuduši Latvijai gan kā nodokļu maksātāji, gan kā potenciāli pacienti mediķiem. Palikusi tukša vieta skolas solā, nenopirktas biļetes uz teātra izrādi, koncertu. Pirms nedēļas Bauskā piestāju pie diviem stopētājiem. Jauni vīrieši lūdza aizvest vismaz līdz robežai. Draugi bija ceļā uz Berlīni. Māk-slas skolā izglītību ieguvušais vīrietis Berlīnē krāso dzīvokļus. No sarunas nopratu, ka viņa draugs ir speciālists mēbeļu izgatavošanā. Arī viņš pārliecināts, ka ar darbu Vācijas galvaspilsētā nodrošinās sev mājvietu, iztiku. Prombraucot solījis tēvam regulāri pārskaitīt naudu. Turklāt vairāk nekā tikai smēķu tiesai.Šie piemēri ir sistēma Latvijas apritē. Politiķi risinājumu bēgļu straumes apturēšanai nav raduši, šķiet, ka nemēģina meklēt.
