Zemgaliešu praktiskais apdomīgums vai latviešu kūtrums – prātoju, lasot ziņu par Bauskā lēni krātajiem parakstiem zem prasības izsludināt valstī ārkārtas stāvokli, lai…Ko īsti – līdz ekonomikas atlabšanai nebūtu jāmaksā agrāk paņemtie kredīti? Vai varbūt nekad vairs nevajadzētu tos atdot?!Nav saprotams, ko tieši vēlas panākt parakstu vācēji un kādi apsvērumi tos vada, jo ekonomiska pamatojuma ārkārtas stāvoklim nav. Kā zināms, finanšu saistības nav jāpilda tikai ar «force majour» jeb piespiedu apstākļiem, kas nav atkarīgi no mūsu gribas un rīcības, piemēram, dabas stihijas. Drudžainu aizņemšanos bankās vairākiem nekustamajiem īpašumiem vai izmisīgu pārkreditēšanos, kad laiks un tirgus visu salika pa plauktiem – vairs nevarēja ne pārdot ar pieckāršu peļņu, ne izīrēt tā, lai segtu 700 un vairāk latu kredītmaksājumu par parastu dzīvokli, – diez vai var pieskaitīt stihijai, ja nu vienīgi personiskajai pārgalvībai. Savukārt valsts ekonomika un finanšu situācija pamazām uzlabojas, to rāda statistika.Vai tiem, kuri personisko labklājību veidoja apdomīgi, bez uzpūstiem kredītiem, tagad būtu jādod nauda «stihijas» pārņemtajiem? Finanšu ministrijā ilgi un cītīgi strādājusī darba grupa kredītņēmēju situācijas uzlabošanai tā arī nav vienojusies ar bankām, kā to darīt. Nedomāju, ka daudzi parakstīsies zem ārkārtas stāvokļa prasības, jo tā būtu eļļas liešana ugunī, tiesa gan, izdevīga arī vairāku svarīgu valsts iestāžu vadītājiem, kuru parādi atbilstīgi iespaidīgajām algām pēdējos gados pieauguši, ne sarukuši. Varbūt apdomīgie grib maksāt arī viņu parādus…
