Otrdien, 29. septembrī, dienas pirmo pusi «Bauskas Dzīves» interneta portāls www.bauskasdzive.lv nevienam lietotājam nebija pieejams. Speciālisti zināja teikt – kaut ko slēdzot, mainot un uzlabojot, tajā skaitā maina arī interneta pieslēguma adresi u. c. datu glabātājos jeb serveros.Kolēģi žurnālisti tajā pašā laikā savam amatam piedienīgā sazvērestības teoriju garā sāka interesēties, vai tik portāla tehniskās ķibeles nav valsts drošības iestāžu roku darbs. Tā teikt, ar ieceri apklusināt interneta vidi, kurā baušķeniekiem būtu iespēja sazināties un vienoties par iespējamajām protesta akcijām 30. septembrī.Taču vairāk par kolēģu raizēm mani satrauca kādas gados vairs ne jaunas sievietes telefona zvans. Runātāja atvainojās, ka tehnikas lietās maz ko saprotot, zvanot mazdēla uzdevumā, kurš pašlaik studējot Liepājā. Viņš nekādi nevarot piekļūt «tiem mūsu internetiem», tāpēc lūdzis, lai vecmāmiņa piezvanot uz redakciju un pavaicājot, kas noticis, vai tiešām policija esot līniju nobloķējusi. «Tad nu pasakiet skaidri un gaiši, vai visi vadi, tie portāli un interneti jums ir kārtībā! Es jau arī par jums, žurnālistiem, baidos. Jūs arī visu ko nelabu par valdību rakstāt, ka jums policija kaut ko neizdara.»Satraukto vecmāmiņu nomierināju, stāstot, ka vadi visi mums salaboti, policija to sabojāšanā nav pie vainas. Taču, noliekot klausuli, kļuva neomulīgi. Ne tik daudz par sevi, bet par konkrēto zvanītāju un viņai līdzīgi domājošajiem. Par ko gan tas liecina, ja cilvēki baidās no savas valsts policijas? Bet varbūt tiešām vecmāmiņai taisnība?
