Izlasīju «Bauskas Dzīvē» Raita Ābelnieka aprakstu par populāro «Staburaga bērnu» autora Valda vērojumiem Bauskā 1892. gadā.Bet, pirms rakstnieks nonāca Bauskā, viņš pa ceļam apmeklējis arī citas apdzīvotas vietas. Viena no tām bija Valles pagasta Vasku skola, kas celta 1875. gadā.Skola no ārienes glīta«Krietnu ceļa gabalu veikuši, iegriežamies Valles pagastskolā, kas ceļa tuvumā. Vēlamies drusku atpūsties, jo kājas no vakardienas dubļiem, iemirkuma un nepierastas tālāku gabalu veikšanas jau labi vien pagurušas.Bez tam gribas apskatīt Kurzemē pirmo skolu, kas gadās pa ceļam.Skola no ārienes glīta sarkano ķieģeļu ēka ar dakstiņu jumtu. Tās priekšā neliels dārziņš, kur daudz ēnainu celiņu, skaistu rožu krūmu un kociņu. Dārziņā kustas rotaļādamās divas glītas meitenes un drusku vecāks puisītis.Pienākuši klāt, padodam labdienu, ko puisītis saņem vāciski. Prasām, vai skolotājs Grīnberga kungs mājā. Puisītis pavilcinādamies atbild atkal vāciski – papus neesot mājās, bet viņš pasaukšot «mammā». Atsēžamies koka soliņā cerīnu ēnā un gaidām lietas, kas nāks. Pēc maza brītiņa ierodas pazema, glīti apaļa, žirgta un iznesīga kundze. Pasakām, kas esam, un lūdzam atļauju brītiņu atpūsties viņas košajā dārziņā, un, ja vēl drīkstētu vairāk apgrūtināt, lūgtu arī atļauju apskatīt skolas telpas.Par gaišu saules staru vakardienas lietū, drūmā meža vidū nebūtu tā priecājušies kā tagad par sirsnīgo laipnību, kas mūs bez aizdomām veda savā pajumtē.Iegājām klases telpā. Tā skolai viena pati, un skolotājam nākas stundās strādāt ar trim nodaļām reizē. Telpa liela un ērta, skolas soli gan darināti pēc senlaiku parauga un izpilda savu uzdevumu, cik noskārstams, ne pirmo gadu desmitu, bet tos uzmanījusi vērīga acs. Solos nav ne skrambējumu, ne graizījumu, un tie uzturējušies ļoti labi.»Vienam pedagogam 80 audzēkņu«Klasē glītas ērģeles, divas sienas tāfeles un dažādas ģeogrāfijas kartes – viss labākajā kārtībā –, sienas pulkstenis atstiepis locekļus visā garumā, atpūšas no vienmulīgā ziemas darba un, kad ienākam, paskatās miegaini mūsos, it kā brīnītos par traucējumu omulīgajā atpūtā, jo tagad taču brīvdienas.Ziemu skolā sarodoties ap 80 skolēnu – skaitlis, kas viena skolotāja darbam katrā ziņā par lielu un smagu, bet pagasts palīga nedodot, gribējis tagadējam skolotājam algu pat samazināt, tikai kurators neesot pielaidis.Apstaigājuši skolas telpas, ienākam skolotāja dzīvoklī. Viņa trīs istabas diezgan ērtas, mēbeles nekādas greznās, tomēr visai pieklājīgas. Klavieres gan nežēlīgi noskaņojušās, bail taustiņiem pieskarties. Pie sienām gleznas, kokgriezumi, uz klavierēm, uz galdiem vāzes, kur novietotas skaistas lauku un dārzu puķītes, grīdas izklātas pašaustām segām – viss, tāpat kā klasēs, tīrs, spodrs un glīts, kā jau mājās, kur valda čakla namamātes roka.Esam atkal iznākuši skaistajā dārziņā, atpūtinājuši kājas, ceļamies jau iešanai, bet laipnā namamāte nelaiž, jo pie viņiem neesot parasts – ciemiņus palaist bez stiprinājuma ceļā: pusdiena pašlaik esot gatava, un, kā teikto apstiprinādama, durvīs parādās kalpone un lūdz pie galda.»Ziedi Bārbeles jaunkundzēm«Skolotāja kundze pastāstīja, ka otrā pagasta skolā esot skolotājs Grīnbergs, tikai jaunāks. Tas nodibinājis un vadījis ap 30 vīru dziedātāju kori. Bijuši krietni vien iestrādājušies, kad pēkšņi skolu inspektors Orlovs aizliedzis Grīnbergam kori tālāk vadīt. Un piedraudējis – nepaklausības gadījumā pat atlaist no darba. Grīnbergam koris bij jāatstāj, un tagad viņu vadot ķesteris, kam krievs netiekot klāt.Nu ja – mūsu jaunatne dzied par saulīti, māmiņu, rožu un liepu ziediem – šādas lietas inspektoram par sājām. Cita lieta, kad uzrauj «Ei, dubinuška, uhņem!», kas latviski būtu apmēram «Zvel ar rungas resno galu!», lūk, tur krievu inspektoram tūdaļ acis vien iegailējas, un sirds iekustas priekā.Stiprinājušies un jauki atpūtušies, atvadāmies un dodamies ceļā. Bet pa gabaliņu mums jāatgriežas vēlreiz atpakaļ: namamāte aizmirsusi mums uzdāvināt katram pa pusplaukušam krāšņo rožu ziedam: «Bārbeles skolotājām,» saka kundze šķelmīgi. «Skaistas jaunkundzes – tagad jums būs, ko viņām uzdāvināt.»»P. S. Arī es mācījos Vasku skolā. To slēdza 1964. gadā, jo Valles centrā uzcēla jaunu skolu. Tagad bijušajā mācību iestādē iekārtoti dzīvokļi.Avots: «Apraksts no Valda. Kop. raksti, 5. sēj., 1943. g.»
