Šīs rindas rakstīt iedrošināja televīzijas ziņu raidījumā redzētais sižets par pedagogu arodbiedrības tikšanos ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem 5. oktobrī.Zīmīgi – par to, ka šāda tikšanās būs, turklāt pēc SVF ierosinājuma, ziņoja vairāki plašsaziņas līdzekļi. Taču par to, kas tur runāts, informācijas maz. Varbūt tāpēc, ka atstāsts nebija izsakāms formāli. Arodbiedrības pārstāvji televīzijai atzina, ka SVF speciālistiem bijis grūti slēpt šoku, klausoties, par kādu atlīdzību šajā mācību gadā jāstrādā skolotājiem pēc algu «apgriešanas», par mācību iestāžu slēgšanu un simtiem pedagogu, kuri savus par pašu naudu iegūtos diplomus un izglītības sertifikātus tagad var «pakārt uz nagliņas».Pareizi, jābeidz klusēt, ir jāstāsta, uz kā rēķina līdzekļu taupīšana Latvijā notiek. SVF un Pasaules Bankas ierēdņiem tas prātā nevar ienākt. Ne jau šīs finanšu institūcijas griež pensijas, pabalstus, slēdz slimnīcas, skolas. Izpildīgi izpildītāji ir tepat, Latvijā. Tie neaiztiek tādus, kuru ienākumi liek valsts budžetam noasiņot, bet sit tos, kuri klusē un ļaujas.Vai pašvaldībās ir citādāk? Līdz brīdim, kad Bauskas novadā ievēlētie saprata, ka nav iespējams saņemt jūlijā noteiktos 250 latus mēnesī, pašvaldība viņiem jau bija izmaksājusi 19 275 latus. Ar šo summu, piemēram, Mūzikas skolai būtu pieticis darba nodrošināšanai vairākus mēnešus. Kur nu vēl anekdotiskais gadījums ar novada budžeta ailēs «noziedējušo» centru «Ābele». Mēs neklusēsim, lasiet «Bauskas Dzīvi», uzziniet un paudiet attieksmi!
