Tikai puse no visiem audzēkņiem Skaistkalnes vidusskolā ēd siltas pusdienas. Tās gatavo individuālā komersanta «Pie Mēmeles» saimnieces. Visi produkti tiek pirkti no sertificētiem piegādātājiem, vecākiem nav jāgādā ne kartupeļi, ne dārzeņi.Maltītes ieturēšanai paredzētajā starpbrīdī skolēni sadalās trīs virzienos. Daļa bērnu taisnā ceļā dodas uz 250 metru attālumā esošo veikalu. Pērkot čipsus un smalkmaizītes, stāstīja no tirgotavas atceļā sastaptās 11. klases skolnieces, vairāk ēst viņām negriboties. Tikmēr skolas ēdnīcā garākā rinda ir pie ēdienu izvēles letes. Te bērni sakombinē to, kas nu iznāk par vecāku iedoto naudu. Par 35 santīmiem var apēst pilnu šķīvi ar miltainiem vārītiem kartupeļiem, balto mērci un salātiem vai arī zupu. Ir arī citi ēdieni, kuru porcija maksā ap latu. Tikai mazākā daļa, ap 60 audzēkņu, izvēlas ēst pusdienu komplektu – zupa, pamatēdiens, dzēriens maksā Ls 0,80. Virtuves strādniece Ārija Grosberga rāda žurnālu, kur reģistrēts katrs skolēns, kurš iepriekš maksā par pusdienām. Par visu mēnesi iemaksā retais, vairāki norēķinās par nākamo nedēļu. Taču arvien vairāk skolēnu maksā tikai dienu iepriekš un nevar pateikt, vai naudiņa būs arī nākamās dienas pusdienām. Vairāku bērnu uzvārdiem pretī žurnālā ir tukša aile. Tas liecina, ka šie bērni visu dienu skolā iztiek bez silta ēdiena. Saimniece Sarmīte Maskalāne ir vienās domās ar skolas direktori Svetlanu Vāvernieci – piedāvājums ir labs, bet izvēli nosaka maksa. Daudzām šejieniešu ģimenēm 80 santīmu dienā bērna pusdienām šķiet par daudz. Īpaši, ja skolā gājēji ir vairāki. «Pašvaldība oktobrī brīvpusdienas piešķīrusi astoņiem skolēniem. Vajadzētu vairāk, bet sociālie darbinieki atbild, ka vecāki nesakārto savas lietas ar pagasta pārvaldi, lai saņemtu trūcīgās personas statusu. Tādējādi netiek piešķirtas arī brīvpusdienas. Reizēm daža skolotāja pati samaksā par kāda trūcīgās ģimenes bērna pusdienām. Grūti strādāt, redzot izsalkumu skolēna acīs. Pirmsskolas grupās vairums vecāku bērniem dod līdzi maizītes, tāpēc virtuvē izvāra tēju, tad mazie nāk brokastīs katrs ar savu sainīti,» stāsta direktore Svetlana Vāverniece. Viņa arī atzīst, ka pašlaik situācija ar ēdināšanu skolā ir daudz labāka nekā pirms dažiem gadiem, kad ēdienu gatavoja Bauskā un to reti kad Skaistkalnē atveda siltu. Turklāt izvēles nebija nekādas. Skaistkalnietei Svetlanai Štrobinderei vecākā meita jau studē, bet Zane mācās 10. klasē, Roberts – trešklasnieks: «Tas ir mans padoms – bērniem skolā ir jāpaēd. Uz mājām braucam vakarā, kad man beidzas darbs. Tad vairs tikai vakariņas.» Pastnieces Ineses Bagdones ģimenē ir četri skolas vecuma bērni. Dēls jau mācās profesionālajā vidusskolā Saulainē, bet divi bērni Skaistkalnes vidusskolā, jaunākais – pirmsskolas grupā. Rēķins vienkāršs – abiem lielajiem katru dienu ēšanai mamma dod pa latam, kas mēnesī ir Ls 40, jaunākajam pusdienas maksā 80 santīmu dienā, nedēļā – Ls 4, mēnesī 16. Kopā tie ir 56 lati mēnesī tikai ēšanai skolā vien, citas vajadzības neskaitot. Taču Inese Bagdone uzskata, ka ēdiens ir pirmā nepieciešamība.
