Nav nekā traģiska, jo ir tikai pārejas laiks jaunā kvalitātē. Ar šādām un līdzīgām domām optimisma sludinātāji skaidro notikušo un turpmāk gaidāmo.Debatē – kam šī maiņa lietderīga, kuriem tā devusi vairāk, no kuriem ņēmusi. Vai rietumu virziens Latvijas tautsaimniecībai izdevīgākais? Vai pārejas laikā gūtās traumas netraucēs sasniegt meklēto kvalitāti, vai daudzi nesaļims ceļmalā?Nedaudz no sava skatījuma.Audzināšanas «sīkumi»Kulturāli, iejūtīgi un gaumīgi ģērbušies cilvēki vienmēr priecējuši sabiedrību. Tādi nerodas nejauši, bet ciešā ģimenes un skolas sadarbībā. Sākot ar pagājušā gadsimta beigām, daudzās dzīves jomās notikušas krasas pārmaiņas, arī skolas un ģimenes sadarbībā. Modernizējies pievilcības, skaistuma un stila jēdziens, mazāk nozīmīgs kļuvis iejūtīgums. Vīrieša pievilcību nosaka noguldījuma lielums bankas kontā, personisko īpašumu apjomi. Arvien biežāk redzam, kā aktivizējušās sievietes attiecībās ar vīriešiem.Audzināšanas darbā skolās nereti «kārtības» uzturēšanā savas korekcijas izdara audzēkņi, piedraudot, ka sūdzēsies par skolotājiem, kuri cenšas ierobežot viņu brīvību, uzspiežot uzvedības noteikumus. Labākajā gadījumā skolotājam ir nopietna saruna direktora kabinetā, un nebūšanas iet plašumā un dziļumā.Šokējošs bija televīzijā redzētais, kad Valsts prezidents spieda roku jaunietim, bet viņš palika sēžot. Arvien biežāk stundu laikā iezvanās mobilie telefoni, solos sēž dāmītes, dažādas atribūtikas un kosmētikas skaistinātas. Daļa audzēkņu rītos vai atgriežoties no skolas nesveicina kaimiņus un citus paziņas. Tas liecina par vecāku nepareizu attieksmi, uzskatot to visu par vērā neņemamu sīkumu.Ārpus pieklājības rāmjiemArī valstsvīru darbā nav pozitīva orientiera. Vilinoši būt Saeimas deputātam un runāt no augstās tribīnes. Bet ne tādā stilā, kā to dara J. Dobelis, netīkamiem kolēģiem veltot nelaipnus, aizskarošus vārdus, pat aicinot izrēķināties ar bijušo okupantu pēcnācējiem. Vārgi pasmaidot, R. Zīle iesaka J. Dobelim izteikt aizrādījumu, ņemot vērā viņa gadu skaitu. Kāds absurds! Saukt pie atbildības traucē vecums, bet lemt par tautas likteni tas ir atbilstošs. Ar J. Dobeļa uzvešanos izskaidrojams «tēvzemiešu» zemais reitings vēlēšanās.Dzirdētais un redzētais 9. oktobra «100. pantā» atgādināja nopratināšanu, kad trīs pieredzējuši žurnālisti šaustīja Rīgas Domes vadītājus N. Ušakovu un A. Šleseru. A. Rodina uzvedība, manuprāt, bija ārpus pieklājības rāmjiem, traucējot Domes darbiniekus ar starpsaucieniem, izaicinoši smīnot. Nevietā bija jautājums par A. Šlesera rokaspulksteni. Tomēr Domes vadītāji ieturēja pašsavaldīšanos. Secinu, ka jauniešiem nav viegli atrast savām iecerēm atbilstīgus pozitīvus orientierus, gatavojoties darbam jaunajā kvalitātē.
