Pirms divdesmit gadiem, 14. oktobrī, politiski nepatiesi vajātie savā pirmajā konferencē Ogres kultūras namā nodibināja Latvijas Politiski represēto apvienību (LPRA).Vairākos valsts rajonos un pilsētās, likteņa biedriem apvienojoties, jau bija izveidojušies klubi vai nodaļas, arī Bauskā.Tāpat kā dibināšanas konference, arī jubilejas sarīkojums 17. oktobrī notika Ogrē, un tajā bija pārstāvēts arī mūsu klubs «Rēta». Vairāk nekā divsimt delegātu no Latvijas novadiem cauri slapjas miglas vāliem klusēdami devās uz piemiņas vietu (Upes un Meža prospekta krustojumā), kur laukakmens raupjajā sānā iekalti Raiņa vārdi: «Mēs neaizmirsīsim neviena paša, ko savas varas laikā nokāvāt.» Atnesto ziedu paklājs Piemiņas akmens pakājē apstiprināja – mēs vēl esam, un mēs neko neesam aizmirsuši. To atgādināja arī Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.Ogres kultūras centra zālē, uzrunādams jubilejas sarīkojuma dalībniekus, LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais izvairījās no valdības pulgošanas, bet viņa balsī bija dzirdamas pāridarījuma notis par 70 procentu pensijas sama-zinājumu arī tiem dažiem simtiem politiski represēto, kuri vēl jūt sevī spēku strādāt savai valstij un paveikt iecerēto vēsturiskās patiesības atjaunošanā. «Mums nav, kur sprukt,» sacīja G. Resnais. «Mēs nevaram aizmukt uz ārzemēm, un šī zemīte mums ir vajadzīgāka par visu.»Par spēcīgu nesenās vēstures materiālu uzskatāma amatierfilma, kas uzņemta LPRA dibināšanas konferences laikā. Sirmi kungi aizrautīgi vērpj atmiņu dzīparu, tribīnē cits citu nomaina nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, masu deportāciju gados uz Sibīriju izsūtītie. Diemžēl daudzu vairs nav mūsu vidū, taču vēsturiskās atmiņas kamols turpina tīties. Foajē stendos un uz galdiņiem izliktie materiāli liecina par aktīvu darbu LPRA nodaļās, vācot, apkopojot un arī publicējot dzīvi palikušo liecības, kurām pēc gadiem būs īpaša vērtība.Organizācija divdesmit pastāvēšanas gados ir uzturējusi saikni starp komunistiskā režīma politiski vajātajiem un varu. Tas, ka komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās pie Brīvības pieminekļa ziedus noliek ne vien valdības vadītāji, bet arī ārvalstu diplomāti, tas, ka tautas traģēdija vienaldzīgu neatstāj Valsts prezidentu un komunistisko režīmu par noziedzīgu atzinis Eiroparlaments, ir arī LPRA aktivitāšu nopelns.Pēc neliela, dvēseliska «glāžu orķestra» koncerta sākas pašu dalībnieku finansēta saviesīgā daļa ar kafiju, uzkodām un dejām. Staltajos vīros un sievās lūkojoties, nemaz tik nereāls nešķiet novēlējums – lai vēl pēc desmit gadiem tikpat līgans un precīzs būtu valša ritms!
