Sāktā veselības aprūpes iestāžu optimizācija ir jāturpina, jo ne jau visiem ir jāārstējas slimnīcā. Taču kopš šī gada marta ieviestais paaugstinātais pacienta līdzmaksājums ir pārāk liels, to nāktos revidēt, atzīst veselības ministre Baiba Rozentāle. Ministres un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera viedokļu apmaiņa notika 29. oktobrī rīkotā diskusijā. Uz to plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus bija aicinājusi Lielbritānijas vēstniecība Rīgā. Visvairāk jāstrādā, attīstot ambulatoros pakalpojumus, jo ar nākamo gadu Latvijā būs tikai trīs universitātes slimnīcas un septiņas reģionālās, uzsver ministre Baiba Rozentāle. Konkrēti nepieminot Bauskas slimnīcu, ministre diskusijā uzsvēra, ka mazajām slimnīcām saredz vietu tikai aprūpes statusā, kas pagaidām nav izprasts un novērtēts kā nākas. «Esmu gatava atkārtoti tikties ar aprūpes slimnīcu vadību un skaidrot, ka dienas stacionāram un aprūpes nodaļai ir iespējas nodrošināt cilvēkiem nepieciešamo ārstēšanu. Ja būs nepieciešama efektīga un komplicēta palīdzība, to atbilstīgā līmenī sniegs lielās ārstniecības iestādes,» saka ministre. Viņa gan uzsver, ka nāksies izsvērt, cik nepieciešami aprūpes slimnīcās ir diennakts traumpunkti, kuriem finansējums pašlaik ir atrasts. Nenozīmīgi sasitumi, pāris lūzumu mēnesī nav iemesls, lai traumpunktā dežurētu speciālists.Savukārt Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vadītājs Valdis Keris atklāja, ka, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, pašlaik bezdarbnieku vidū ir 1600 cilvēku ar medicīnisko izglītību. Ne visi ir ārsti un medicīnas māsas, viņu vidū ir arī veterinārārsti un kosmetologi. Taču sliktākais, ka pašlaik Latvijā nav sistēmas, kā jaunu kvalifikāciju varētu iegūt mediķi, kuri zaudējuši darbu, ārstniecības iestādēm mainot statusu, uzsver Valdis Keris. Piemēram, vecmātes varētu mācīties par medicīnas māsām, kuru joprojām trūkst, taču NVA šāda piedāvājuma nav. Kvalificētu medicīnas māsu klīnikās joprojām trūkst, bet nav motivācijas, lai cilvēki gribētu palikt Latvijā, nevis meklētu darbu ārpus tās, uzskata Valdis Keris. Divus mēnešus mūsu valstī strādā Lielbritānijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Entonijs Stoukss. Viņš atzina, ka sapratis, cik nopietnas ir problēmas, ar kurām Latvijai jāsaskaras ekonomikas lejupslīdes laikā. Veselības aprūpes reforma Lielbritānijā notiek jau desmit gadu, veikta vērienīga pārstrukturēšanās. Svarīgs pamatprincips veselības aprūpes reformā ir balstīt sistēmu uz vajadzībām, nevis uz maksātspēju, uzsvēra Entonijs Stoukss.Savukārt Baiba Rozentāle atgādināja, ka pašlaik ir gādāts, lai bez medicīniskās palīdzības nepaliktu trūcīgie. Viņi atbrīvoti no pacientu līdzmaksājuma, ārstējoties slimnīcā, apmeklējot ārstu poliklīnikā, veicot izmeklējumus. Nāktos vienīgi nokārtot pašvaldībā trūcīgās personas statusu, lai saņemtu šīs priekšrocības. Vairāk par vēstniecībā notikušās diskusijas laikā runāto lasiet 9. novembrī laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā, lappusē «Veselība tikai viena».
