Decembrī var pienākt brīdis, kad dažu novadu kontos apgrozāmo līdzekļu vairs nebūs, jo izsusē galvenais pašvaldību naudas avots – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumi.Nākagad ieņēmumi tiek plānoti vēl mazāki, un valsts sev piegriezīs lielāku pīrāga daļu. Tajos novados, kur izdevumi plānoti piesardzīgāk, jau gatavo pamatu nākamā gada budžetam. Savukārt tiem, kas cerējuši tērēties plašāk, tagad cits pēc cita jāapstiprina budžeta grozījumi un jābaidās par apgrozāmo līdzekļu trūkumu decembrī. Patlaban spēkā esošā IIN sadales proporcija no Valsts kases ieņemtā ir 83% pašvaldībām un 17% – valstij. Nākamgad to plānots mainīt, pašvaldībām ieskaitot 80%, bet valstij atstājot 20%. Līdz šā gada 1. oktobrim reāli iekasētais IIN apjoms valstī atpalika no plānotā par nepilniem trijiem procentiem, liecina Valsts kases dati. Attiecīgi par tikpat mazāk saņēma katra pašvaldība. Iepriekš valsts kompensēja nesaņemto no finanšu izlīdzināšanas fonda, taču šogad tā vairs nenotiek. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka līdz gada beigām situācija varētu vēl pasliktināties.«Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka Bauskas novads šogad iekasējis par 200 000 latiem mazāk, nekā plānots. Domes izpilddirektore Dagnija Ludrika aicinājusi pagastu pārvalžu vadītājus būt īpaši taupīgiem, lai gada beigās līdzekļu nepietrūktu ne tikai administrācijas darbinieku algām, bet arī sociālajiem pabalstiem, izglītībai, drošībai. Viņa brīdina, ka nākamgad naudas pašvaldības iestāžu uzturēšanai būs vēl mazāk.Iecavas novada kasē gada deviņos mēnešos ienācis par 168 000 latiem mazāk naudas, nekā bija plānots. Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Indra Latviete paredz, ka līdz gada beigām nesaņemtā summa varētu būt 100 000 latu. Ja tā notiks, decembrī pašvaldībai vairs nebūtu, ko izmaksāt algās savu iestāžu darbiniekiem, teic domes vadītājs Jānis Pelsis. Tajos novados, kur izdevumi plānoti apdomīgāk, ierēķinot drošības rezervi, par līdzekļu trūkumu nebaidās. Rundāles novadā ieņēmumu prognozes bija piesardzīgas, tāpēc IIN izpilde te ir pat labāka, nekā plānots, «Bauskas Dzīvei» stāsta domes vadītājs Aivars Okmanis: «Mēs budžetā ielikām mazāku ieņēmumu prognozi un ieplānojām mazākus izdevumus, tāpēc mazāk ciešam.»Arī Vecumnieku novadam ar piesardzīgām prognozēm un uzkrātām rezervēm līdzekļu izsīkums vai parādi šogad nedraud, saka domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Te jau topot rāmis un laika grafiks nākamā gada budžetam ar vēl tālredzīgāku pieeju, lai arī kontrolskaitļi no Finanšu ministrijas (FM) vēl nav saņemti. R. Melgailis domā, ka situācija nākamgad nepasliktināsies, jo vairāk naudas valsts sola pedagogu algām, profesionālajai un interešu izglītībai. Papildu ieņēmumus nākamgad plānots iegūt galvenokārt ar apliekamo nodokļu masas palielināšanu. FM cer ar neapliekamā minimuma un apgādājamo summas samazināšanu, kā arī dividenžu un dāvinājumu aplikšanu ar nodokli nākamgad iekasēt papildus 111 miljonu latu. A. Okmanim tā šķiet par daudz optimistiska prognoze: «Reālais ieguvums varētu būt par pusi mazāks.» Jāpiebilst, ka līdzšinējā nodokļu paaugstināšana krīzes un starptautiskā aizdevuma dēļ nav Valsts kasē ienesusi tādus papildu ieņēmumus, kā pirms tam plānoja FM.Nākamā gada valsts budžeta projektam pievienotajā valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domstarpību un vienošanās protokolā ietverts punkts par IIN pārdali, norādot, ka tas samazinās pašvaldību kopējos ieņēmumus par 23 miljoniem latu. A. Okmanis skaidro, ka LPS dome piekritusi pārdalei, ja valsts nākamgad atjaunos neieņemto IIN kompensāciju no citiem avotiem. Šo valdības apņemšanos «Bauskas Dzīvei» apstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma.Nākamā gada valsts budžeta projekta pavadošajos normatīvo aktu grozījumos plānotās pārmaiņas, kas uzliek lielāku slogu mazāk turīgajiem nodokļu maksātājiem, vēl jāapstiprina Saeimā. Politiķi pauduši, ka lielākās diskusijas varētu izcelties par mājokļa nodokli, ko taisnīgāk būtu iekasēt progresīvā shēmā, nevis ar visiem vienādu likmi un minimālo robežu.
