Izgrebto ķirbju svētki katru gadu Latvijā ir vieni no visvairāk apspriestajiem. Noliedzēju, atbalstītāju un svētku dalībnieku vidū ir gandrīz visi. Pats interesantākais – gandrīz katram ir, ko darīt.Meklēt Helovīna vakarā kaut ko latvisku patiesi nav jēgas. Mūsu kultūrā ķirbis ir saules simbols. Pieņemt tā sagraizīšanu īsts latvietis ar kultūras tradīcijām neesot spējīgs.Nereti vīlušies ir arī mazo mošķīšu apmeklētie – atnākušie vairāk izskatījušies pēc budēļiem, nevis nakts briesmonīšiem. Turklāt ne viens vien prasa jociņus, nevis dod našķus. Ne visiem nakts mošķīšiem kas tāds ir azotē.Bauskā rīkotais lielveikala «Rimi» nakts pasākums pierādīja, ka Helovīns ir klubu kultūras ieviests notikums. Aizrautīgi darbojās frizūru veidotājas un mazo ģīmīšu gleznotājas, taču citu interesantu izklaižu lielveikalā nebija. Vecāki tirgotavas apmeklētāji aprunājās ar sastaptiem paziņām, jaunāki – ātri nopirka nedēļas laikā noskatītās preces un pazuda.Mazie mošķīši paši darīja šo pasākumu sev interesantu. Kāda māmiņa atzina, ka bērniem patīk pārģērbšanās un spokošanās. Labāk iesaistīties šādā pasākumā, nevis laist bērnu staigāt pa nakti apkārt.Galvenais, lai otrā rītā neizrādās, ka bērni ļoti prasti pārpratuši jociņu ideju un nosmērējuši kādas durvis ar ģeķīgiem uzrakstiem. Bet par nākamajām izjūtām jau atkal parūpēsies lielveikali – savā ziņā Helovīna vakars ir gandrīz vai atskaites punkts, lai sāktos Ziemassvētku reklāmas.
