Arī Bauskas novada Dāviņu pagastā bezdarbs ir kļuvis aktuāls. Pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Šarķe stāsta, ka pirms gada daudzi iedzīvotāji braukuši uz citām pilsētām un strādājuši, bet tagad viņiem darba nav. Sabiedriskos darbus par 100 latu stipendiju veic trīs cilvēki. Ņina Grīnberga kopā ar Katerīnu Sokolovu uzkopj pagastu. Abas sievietes ar piedāvāto iespēju ir apmierinātas. Ņina Grīnberga saka: «Liels paldies par šo piedāvāto stipendiju. Tagad es nepalikšu parādā par elektrību un arī maizei nauda sanāks. Atalgojums nav liels, bet, kas negrib strādāt, lai nestrādā. Vasarā bija citu veidu darbi – lasīju un pārdevu mellenes. Novācām kartupeļus savā dārzā – mierā nekad nesēžu. Tikko samaksāju par elektrību, tagad mēnesi vajadzētu izdzīvot. Pēc profesijas esmu krāsotāja, ceru, ka nākamvasar atkal būs, ko darīt.» Katerīna Sokolova dalās savās pārdomās: «Ja es strādātu citur, patiesībā saņemtu tādu pašu atalgojumu vai pat mazāku, jo liela nauda būtu jāmaksā par braukšanu. Šeit nav transporta izdevumu. Paldies, ka ir valsts, kas maksā par darbu.» Abas sievietes ir apmierinātas, ka darbs un samaksa ir nodrošināts uz ilgāku laiku.Dāviņu pagasta vadītāja Līvija Šarķe domā, ka darba piedāvājumu un atalgojumu sistēmu vajadzētu sakārtot arī citās jomās: «Piemēram, ja kāds strādā par minimālo algu, bet ģimenē ir trīs bērni, šī persona tāpat var nākt un prasīt pabalstu kā piemaksu. Un nestrādājot arī var saņemt to pašu summu. Piemēram, ģimene ar trim bērniem, ja apgādnieks saņem 160 latu, var pieprasīt no valsts vēl papildu 52 latus. Mēs tomēr cenšamies likt arī atstrādāt šos pabalstus. Tāpēc arī nav daudz nodarbinātības programmas stipendiātu, jo arī pabalsta prasītājiem būs jādod darbs.» Ir izveidojusies situācija, kad lielā daļā gadījumu ir izdevīgāk nestrādāt nekā meklēt darbu par nelielu atalgojumu.
