Otrdienas, 1. decembra, pēcpusdienā septiņi Bauskas novada deputāti Bērzu skolā tikās ar aptuveni divdesmit Mežotnes pagasta Strēlnieku puses iedzīvotājiem. Pēc neilgās iepazīšanās, kurā daļa domnieku uzskaitīja, kāda kuram saistība ar šo pagastu, vārds tika dots iedzīvotājiem, kuri varēja izteikt sūdzības, priekšlikumus, kā arī uzdot jautājumus. Viens no visaktīvākajiem iedzīvotājiem, kas iesaistījās sarunās, bijis zemnieks Juris Maslovs, kurš jau no sākuma uzsvēra, ka tikšanās ir sarīkota nepareizā laikā, tieši tad, kad cilvēkiem jāstrādā. «Kad pašreizējie deputāti balotējās, tad viņi varēja pie iedzīvotājiem braukt pat septiņos un astoņos vakarā,» tā J. Maslovs. Deputāts Gintauts Tarvids atbildēja, ka pilnīgi visiem izdabāt nevarot, jo gadījumā, ja tikšanos rīkotu vakarā, iespējams, pensionāri nevarētu ierasties. Tādēļ viņš aicināja sanākušos vienoties un dot ziņu par nākamās vizītes vēlamo laiku. Deputāti apsolīja, ka šādas tikšanās ar šejienes iedzīvotājiem turpmāk notikšot divas trīs reizes gadā. Vēl J. Maslovs pauda sašutumu par to, ka pagasta mājaslapa ir aizpildīta vienīgi ar «pliku» informāciju, trūkstot ailes, kurā iedzīvotāji varētu sūtīt savus priekšlikumus, kā arī to, ka Strēlnieku centrs naktīs slīgst tumsā, nedegot neviena laterna. Uz šiem jautājumiem atbildēja pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Oļģerts Līkais, kurš ir pārliecināts, ka šis lietas varot sakārtot pagasta līmenī: «Ar mājaslapu sarežģījumiem nevajadzētu būt. Grūtāk atrisināma ir apgaismojuma problēma, jo pašu iedzīvotāji ir tie, kas šīs spuldzes izdauza.» Taču liekākais uzsvars šajā sarunā tika vērsts uz tikšanās vietas – Bērzu skolas -likteni. Šajās telpās sākumskolas izglītību smeļas vietējie bērni, bet viņu vecāki un vecvecāki ikdienai nepieciešamo kultūras devu gūst, apmeklējot kultūras namu un bibliotēku. Mežotnes pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Guntra Ludiņa pauda uztraukumu par to, ka šogad sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos ēkas vairākas telpas palikušas bez pielietojuma, viņa negribētu redzēt savu kādreizējo darbavietu aizejam postā. Taču pagasta pārvaldes vadītājs O. Līkais atbildēja, ka pagaidām uztraukumam nav pamata, jo cietā kurināmā telpu apsildīšanai šai sezonai pietiks. Jautājums, kas notiks pēc tam, ir vēl neskaidrs, tādēļ G. Tarvids apsolīja uz šejieni atgādāt divas kravas ar malku no savas saimniecības. «Ceru, ka manam piemēram sekos arī vietējie zemnieki un uzņēmēji,» tā deputāts. Telpu pielietojuma problēmas risināšanai iedzīvotāji izteikuši priekšlikumus, ka vienu no tām varētu izmantot bibliotēkas paplašināšanai – tajā varētu pārvietot publiski pieejamos datorus. Citu telpu varētu nodot pagasta kasierei, kas šeit pāris reižu mēnesī varētu apkalpot šejienes iedzīvotājus. Taču, lai arī pielietojumu telpām atrastu, skolas nākotne vēl joprojām paliek migla tīta. Novada vadītājs Valdis Veips uz tikšanos nav varējis ierasties, taču caur saviem kolēģiem Strēlnieku iedzīvotājiem licis nodot ziņu, ka izglītības iestādes darbība līdz jaunajam mācību gadam ir garantēta. Šogad tajā mācās tikai 20 bērnu, un, ja arī nākamgad tā netiktu slēgta, pirmās un ceturtās klases nepastāvētu. Šejienes iedzīvotāja pārdevēja Laila Zaksa stāstīja, ka šogad, baidoties no tā, ka Bērzu skola tikšot slēgta, jo vēl augustā neviens neko nav zinājis, abus bērnus vedot uz Codes pamatskolu. «Situācija bija diezgan skumja arī pirms tam, jo mans bērns bija vienīgais skolēns ceturtajā klasē,» stāsta Laila. Problēmas esot arī ar atvašu nogādāšanu līdz jaunajai mācību iestādei, jo ceļš līdz Codei esot slikts. Viņasprāt, deputātiem vajadzētu atrast veidu, kā panākt ērtu bērnu nogādāšanu līdz tuvākajām skolām. Taču uz jautājumiem par to, vai nākamgad šejienes bērniem izglītība tiks nodrošināta uz vietas vai citur novadā un kā uz turieni nokļūt, šajā reizē neviens no klātesošajiem tā arī nevarēja atbildēt.
