Lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus un līdz ar to stiprinātu valsts iedzīvotāju nacionālo pašapziņu, kā arī veicinātu latviešu tautas kopības saglabāšanu, mūsu pienākums ir atcerēties tos vīrus, kuri 1919. gada novembrī atbrīvoja mūsu galvaspilsētu Rīgu un Latviju. Kā pirmais jāmin ģenerālis Krišjānis Berķis, kurš 1919. gada 1. novembrī deva pavēli sākt Rīgas atbrīvošanu. Cīņās ar bermontiešiem viņš sarežģītā situācijā vadīja savu Latgales divīziju un bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Brīvības cīņu vadonis Kr. Berķis tika apbalvots ar visiem triju pakāpju Lāčplēša Kara ordeņiem. Viņš bija arī pēdējais Latvijas brīvvalsts kara ministrs. K. Berķi apcietināja Baigajā gadā, viņš nomira cietumā 1942. gada vasarā.Mūsu valstī Kr. Berķa vārds ir aizmirsts, par viņa nopelniem neviens nerunā. Rīgā viņa piemiņas vietas nav, viņa vārdā nav nosaukta ne iela, ne laukums. Tas pats ir jāsaka par Bausku, viņa dzimto pusi. Bija ierosinājums Īslīces vidusskolai dot ģenerāļa Krišjāņa Berķa vārdu, bet ne pagastā, ne skolā par to neviens nerūpējās.Vienīgais, kas par slavenā novadnieka piemiņu gādā, ir DVL pulkveža Januma Bauskas nodaļas vadītājs Imants Zeltiņš. Ar viņa gādību pie Bauskas pilsētas Kristīgās pamatskolas pielikta piemiņas plāksne, kas atgādina, ka šeit ir mācījies Krišjānis Berķis. I. Zeltiņš katru gadu aprīļa beigās organizē atceres pasākumu pie Berķa ozola Īslīces pagastā. Tur pulcējas skolēni un Daugavas vanagi. Ar I. Zeltiņa gādību tur uzstādīts piemiņas akmens pēdējam Latvijas kara ministram.Ierosinu: saņemieties, novada un pagasta vadība! Jūs nedrīkstat aizmirst savu novadnieku, Latvijas brīvības cīnītāju ģenerāli Krišjāni Berķi!
