Publikācija «Vecumnieku ezers pēkšņi izžūst», kas portālā tika ievietota 19. decembrī, ir izraisījusi plašu rezonansi. «Bauskas Dzīvei» savu komentāru vēlējās sniegt SIA «ŠONS», kas ir noslēgusi līgumu ar Vecumnieku novada domi un sākusi darbus Vecumnieku Vecā ezera krasta labiekārtošanā. SIA «ŠONS» valdes loceklis Jānis Miķelsons uzsvēra, ka viss darbu process ir saskaņots ar Vecumnieku novada domi un arī ievērotas tās prasības, konkrēti, saudzēt pievedceļus līdz ezeram un lielos kravu pārvadājumus veikt, kad zeme ir sasalusi. Tā līdz objektam ir nogādātas smiltis un šķembas, ezera gultne arī iztīrīta. Tīrīšana ir bijusi apjomīgāka, nekā sākotnēji paredzēts, jo atklājies, ka gultni klāj biezāks dūņu un melnzemes slānis. Tas ir noņemts, un auglīgo zemi varēs izmantot. Ar gultnes tīrīšanu saistītiem objektiem tieši ziema ir piemērotāks laiks, apgalvo SIA «ŠONS» pārstāvji, jo citā laika periodā nav iespējams šādu darbu veikt tik plašā joslā, kā paredzēts, iekārtojot peldvietu un piepildot gultni 31 metra platumā ar smilti. Saskaņā ar projektu krastmalā būs trīs smilšu volejbola laukumi, automobiļu stāvvieta un izveidota tīkama vide atpūtai. Projektu vadītājs Olafs Lozbergs plašāk raksturo darbu gaitu: «Līdz būvatļaujas saņemšanai tika sākta būvlaukuma sagatavošana un Vecā ezera gultnes izpēte. Šīgada 3. decembrī izpētījām gultni tīrāmajā zonā, izmantojot eholoti. Šī procesa gaitā atklājām, ka projektā norādītajos attālumos dziļums svārstījās no 2,2 līdz 3,7 metriem. Pie aizsprosta (slūžām) tas bija 4,5 metri. 6. decembrī uzaicinājām profesionālus akvalangistus, kuri novērtēja slūžu stāvokli zem ūdens. 7. decembrī Vecumnieku novada domi informējām par ūdens līmeņa pazemināšanu Vecajā ezerā. Tas tika darīts tādēļ, ka nav iespējams no krasta attīrīt ezera gultni, to nepiesārņojot, kā arī nav tehnikas, kas to veiktu 31 metra attālumā no krasta līnijas un 3,7 metru dziļumā.» Pensionētais meliorācijas speciālists Zenons Metlāns savulaik ir vadījis Vecumnieku pārvietojamo mehanizēto kolonnu, kas būvējusi apūdeņošanas sistēmas, tostarp strādājusi arī ezera izveidē. Viņš pauž savu skatījumu. Viņaprāt, tādus darbus, kas veikti minētajā objektā, varot darīt gan ziemā, gan arī citos gadalaikos. Ūdenslīmeni paceļot, zivis ūdenstilpē atkal parādīsies. Taļķes upe ietek Misā, un tā savukārt Lielupē, kas ir plašs ūdensbaseins. Jebkuri šāda veida darbi ir saistīti ar īslaicīgām neērtībām. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis, pārdomājot darbu procesu Vecajā ezerā, pauž savus secinājumus. Slēgta vai daļēji slēgta tipa ūdenstilpes vēlams tīrīt ik pēc trim gadiem, jo tas uzlabo skābekļa apriti. Vēlamākais periods gan esot septembris, oktobris, jo tad arī sīkbūtnes labāk saglabājas. Aukstā laikā, gultnei sasalstot, tās iet bojā. «Spriežot pēc manā rīcībā esošās informācijas, ūdens līmenis ezerā ir pazeminājies strauji. Lielākiem faunas īpatņiem tas gan nekaitē, zivis bojā neaiziet,» tā P. Seleckis. Šādā situācijā varēja aicināt palīgā makšķerniekus, kuri sekotu, kas notiek ieplakās un palīdzētu arī no tām aizkļūt projām mazajiem ūdensiemītniekiem. Ja darbu veicēji sola pēc ūdenslīmeņa atjaunošanas sagādāt zivju mazuļus un ielaist tos ezerā, tas ir apsveicami.
