www.bauskasdzive.lv
Maskēšanās tīklu darināšanā ir iesaistījušies cilvēki dažādos Latvijas reģionos, to dara skolas, kultūras centri, nevalstiskās organizācijas, brīvprātīgie. No skolēniem saņemtas atsauksmes, ka maskēšanās tīkla siešanu varot salīdzināt ar sapņu ķērāja izgatavošanu, tikai šajā reizē sapnis ir – lai pasaulē būtu miers. Divi maskēšanās tīkli pagājušajā nedēļā tapuši Vecumnieku pagasta Misā.
Pašu spēkiem izdarāms
Iniciatīva nākusi no Misas pamatskolas pedagoģes Alises Čivčes-Vaivodes. «Tas bija sestdienas rīts, kad sociālajā tīklā «Facebook» pamanīju tērpu mākslinieces Ievas Ādamsones ierakstu, ka tiek veidoti maskēšanās tīkli visā Latvijā. Ļoti uzrunāja attēls, kur varēja redzēt Latvijā pīto tīklu Ukrainā uz automašīnas. Uzreiz iedomājos, ka mēs taču arī to varam izdarīt. Uzrakstīju Ievai, lai saprastu, cik, kā, kur…» savu stāstu iesāk skolotāja Alise.
Viņai ticis paskaidrots, ka minimālajam tīkla izmēram jābūt vismaz 5 x 5 metri, mazāku nesūtīšot projām. Alise uzreiz sazinājusies ar savas audzināmās klases vecākiem, jo bijusi pārliecība, ka varētu pašu spēkiem to paveikt.
«Kāda mamma ļoti ātri atsaucās, un sākām kopā diskutēt, ka būs jāiesaista vēl kāds. Tā nu ierakstīju skolotāju čatiņā, vai kādam būtu interese. Atsaucība bija un arī ierosinājums – sazināties ar Misas tautas namu. Tā arī izdarīju. Vārds pa vārdam, un sarunājām pirmdien satikties klātienē, lai visu izrunātu. Pagājušajā sestdienā kontaktējos ar Alvi no Ikšķiles, kas ziedo zvejas tīklus. Vienojāmies, ka svētdien aizbraukšu uz Ikšķili tiem pakaļ. Satikāmies, papļāpājām, apmainījāmies «dāvanām». Viņš – trīs tīklus, es – kaut ko garšīgu. Saruna vedās ļoti viegli un kaut kā iedvesmoja vēl vairāk,» stāsta A. Čivče-Vaivode.
Alvis ieteicis pie reizes apskatīt arī Ikšķili, lai brauciens nebūtu veltīgs. «Atceros, kad kāpu mašīnā, viņš noteica, lai turamies, es atbildēju ar to pašu. Pēc tam ilgi domāju, par ko tad mums jāturas. Dažreiz liekas, ka cilvēku līdzpārdzīvojums ir tik liels, ka nudien arī pašiem jāturas un jābūt pateicīgiem, ka pie mums nespridzina, uz mums nešauj. Slava Ukrainai!» paziņo pedagoģe.
Viņa atklāja, ka līdzatvestie zvejnieku tīkli atraduši vietu savās mājās. Tālāk iedarbinājusi visu, ko vien varējusi. Konsultējusies ar lietpratējiem savā jomā, lai tīkls izdotos tāds, kādam tam ir jābūt. Pašu ļaudis ziedojuši vecas, ārā metamas formas, palagus, kas tīklam bijuši ideāli.
«Griežu, plēšu. «WhatsApā» atnāk ziņa no viena skolēna mammas – viņai jau ir paprāva kaudzīte ar audumiem, ir daudz ko sagriezusi un būšot vēl! Jutu milzīgu pateicību un apzinājos, ka mums izdosies,» teic Alise.
Katram «pirmītim» savi pienākumi
Nedēļas sākumā izrunājusies ar skolas direktori un vietējo bibliotekāri, vienojušās, ka viens tīkls atradīsies Misas kultūras namā, bet otrs – skolā. Par trešo tobrīd nedomāja, jo pieci reiz pieci metri ir gana iespaidīgs izmērs. Līdz pagājušajai trešdienai intensīvi tika griezti, plēsti audumi, bet nedēļas vidū sācies darbs pie siešanas.
«Mani «pirmīši» dizainā un tehnoloģijās ļoti aktīvi iesaistījās šajā procesā. Katram bija savi pienākumi – cits grupēja auduma strēmeles pa krāsām, cits skaitīja, cik tad kopā jau ir, cits ļoti rūpīgi ar lineālu veica mērījumus, lai varētu griezt atbilstoši nosacījumiem. Arī dežurantes, apkopējas grieza un plēsa. Likās, ka visa skola ir apvienojusies, lai īstenotu ieceri par tīkla izveidi. Regulāri konsultējos ar paziņām, kas tīklu ir veidojuši savā darbā un to izmantojuši. Ļoti ieklausījos ieteikumos, centos informāciju nodot tālāk, lai tīkls pēc tam varētu pildīt savu funkciju un viss nebeigtos tikai ar cēlu mērķi «Ukraina, mēs ar jums!». Svētdien tīkls gandrīz pabeigts, taču to vajadzējis pielabot. Lai arī ir svētdiena, atradās cilvēki, kas iesaistījās un palīdzēja. Ar visu tīklu devāmies uz mežu, lai saprastu, kas «lec ārā», ko vajag pielabot. Pirmdien, 4.aprīli, tas dosies uz Jaunmārupi, lai pēc tam tiktu nogādāts Ukrainā,» paveikto raksturo Misas skolotāja.
Gandarītas par paveikto
Misas bibliotekāre Sarmīte Šlikaite ar Alisi Čivči-Vaivodi iepriekš nav bijušas pazīstamas. Ejot uz tikšanos skolā, S. Šlikaite jau bija uzrunājusi savas bibliotēkas rokdarbnieces, vai piekristu piedalīties, aprunājusies par iespējām tīklu veidot tautas nama telpās ar tautas nama vadītāju Sandru Vēveri un guvusi akceptu.
«Darbu sākām pagājušajā otrdienā. Pārskatot savus skapjus un aicinot piebiedroties caur «Facebook» un afišas palīdzību, sanāca brīvprātīgie palīgi. Kā nu kurā reizē. Katru dienu bija tautas nama tehniskā darbiniece Sandra Mora, pensionētā skolotāja Zenta Gasjūne un es – bibliotekāre. Savu izpalīdzīgo roku pielika Vija Ozola, Jana Diena, Svetlana Kamerovska, Anna Griķe, Benita Šmite, Līga Veģe, Sandra Krūmiņa. Būtu palīgu vairāk, bet informācija pie cilvēkiem nonāca, kad jau tīkls bija gandrīz pabeigts,» stāsta S. Šlikaite.
Viņa atzīst, ka gaisotne, iesaistoties šāda maskēšanās atribūtikas izgatavošanā, nepavisam nebijusi drūma. Visas bijušas ļoti pozitīvi noskaņotas. Lai darbs veiktos raitāk, skatījušās pamācību video internetā, savu padomu sniegusi arī skolotāja Alise. Nācies arī kļūdīties, bet konstatētās ķibeles ātri novērstas.
Izmantoti visi zemes toņi – no gaiši līdz tumši brūnam, tāpat ievīti zaļie, pelēkie, šur tur pa strēmelei arī melnais. Kokvilnas svārki, T-krekli, darba bikses, sporta tērpi, viss lieti noderējis. No Vecumniekiem jau sagrieztus 30 cm x 5 cm atvedusi mācītāja sieva Agrita Otomera.
«Vai darbs bija grūts? Varbūt, bet, zinot, cik smagi pašlaik iet Ukrainas iedzīvotājiem, domāju, ka ne. Mēs bijām ļoti gandarītas un apmierinātas par paveikto,» apliecina Misas bibliotekāre un atklāj, ka piektdien tīkls pabeigts un nodots skolotājai Alisei. Kāds komentētājs vietnē «Facebook» novērtējis padarīto, ka tas esot īsta mākslas darba vērts – gluži kā gobelēns.
Darbs turpināsies pie trešā tīkla
A. Čivče-Vaivode apliecina, ka arī tautas namā tapušais tīkls pirmdien novirzīts tālāk. «Ar tautas nama «meitenēm» izlēmām, ka siesim arī trešo tīklu, tas atradīsies tautas namā, un talkā ir aicināts ikviens. Palīdzēt nenozīmē tikai nākt siet, bet nodot informāciju tālāk, padalīties ar kādu nevajadzīgu audumu (atbilstošajās krāsās), vakaros pie seriāla sagriezt kādu kaudzīti ar auduma strēmelēm,» akcentē Misas pamatskolas pedagoģe.
Viņa ir pateicīga visiem, kas iesaistījās un palīdzēja. «Lai arī lielajā kopīgajā bildē mūsu tīkls ir vien tāds tīkliņš, apziņa, ka esam empātiski, vienoti, skaidri paužam savu nostāju un praktiski – kā varam, kā protam – mēģinām palīdzēt Ukrainai, dod spēku. Protams, vēl joprojām pie manis atnāk domas, kas liek apšaubīt, vai viss, kas notiek ir realitāte, vai arī dzīvojam kādā paralēlajā pasaulē, citā dimensijā. Nekad iepriekš nebiju domājusi, ka kopā ar bērniem darināsim maskēšanās tīklu, lai to varētu izmantot karā. Tā ir realitāte, un šķiet, tas ir mazākais, ko varam darīt,» pauž A. Čivče-Vaivode.
Maskēšanās tīkli nepieciešami karavīriem, ne tikai lai liktu uz uzkabēm, maskētu mašīnas, bruņutehniku, bet arī lai aizsegtu humāno preču kravas. I. Ādamsone motivācijai savā «Facebook» profilā dalījusies ar video un uzteikusi Misas pamatskolas veikumu, kā arī skolotāju Alisi Čivči-Vaivodi.
Super MISA!!! Paldies par Jūsu darbu, prieks, ka mazajā ciematiņā ļaudis vienojas kopīgā, labā darbā! Turklāt paraugs visai Latvijai! Tiešām MALAČI!!!
Paldies arī Zālītes speciālās pamatskolas kolektīvam gan par audumiem, gan jau sagatavotajām audumu strēmelēm! Tās ļoti noderēja!
Jā, te nu gan ir saliedētība! Tas ir apbrīnojumi, ka ir tādi entuziasti, kuri ar savu darbu,ieguldījumu var palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Izlasot šo ziņu, arī man savas nederīgās drēbes sagribējās sagriezt strēmelēs un nogādāt labajiem ļaudīm!