Adītājas apgūst īpašo Bauskas puses cimdu darināšanas tehniku

Vairāk nekā 30 adītājas no Bauskas un kaimiņu novadiem sestdien, 7. decembrī, pulcējās Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Bauska» telpās, lai uzzinātu par cimdu darināšanas tradīcijām Zemgalē.

Dalībnieces varēja pamēģināt neierastāku paņēmienu, kad daudzkrāsainībai raksti tiek izšūti. Šis bija otrais no piecu pasākumu cikla, kurš veltīts etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijām novados.

Kā pastāstīja pasākuma iniciatore, tautastērpu centra «Senā klēts» projektu vadītāja Ziedīte Muze, latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes kā vērtība kopš 2021. gada ir iekļautas kultūras mantojuma sarakstā. «Adītāju kopiena ir tā, kas uzņemas rūpi par to, lai mums šī vērtība nezustu. Šis pasākums ieplānots kā adīšana novados. Ideja ir tāda, ka pirms tam ejam muzejos, pētām tur esošos cimdus. Mēģinām noskaidrot, varbūt ir raksti, kas novadā ir vairāk adīti. Skatāmies, kādas ir raksturīgākās krāsas. Pēc tam mēģinām sanākt kopā, uzadīt to īpašo un par to parunāt,» skaidro Z. Muze.

Izpētot Bauskas apkārtnes adījumus, pasākumā nolemts izcelt izšūtos cimdus. Tā gan īsti nav latviskā tradīcija, bet ieceļojusi mūsu pusē kopā ar votu ļaudīm jeb krieviņiem, kuri piedalījās Bauskas pils būvniecībā. Saglabājušās ziņas, ka tā viņi ir adījuši savus cimdus. Rīgā muzejā glabājas paraugs pat no 18. gadsimta. Šie cimdi adīti ar vilnas un lina diegiem, ar pēdējiem izadot tos rakstus, kurus pēc tam paredzēts izšūt ar adījuma dūrienu. Tā rezultātā iegūst daudzkrāsainus rakstus, kaut adīšanai vienlaikus izmanto tikai divas krāsas. Ja būtu jāada ar visām krāsām, tas būtu sarežģīti, turklāt būtu daudz pārstaipu.

Z. Muze atklāj, ka sendienās pēc tā, cik krāsaini un rakstaini bijuši cimdi, vērtēja to adītājas. Tāpat senie cimdi ir daudz smalkāka adījuma nekā tos pierasts redzēt mūsdienās. Rakstu smalkums un daudzveidība piešķīra cimdiem vērtību, ar tādiem varēja apkārtējos pārsteigt. Nereti šādi cimdi nemaz netika valkāti.

Bauska kā pasākuma norises vieta izraudzīta gan tāpēc, ka TLMS «Bauska» ar prieku bija gatava uzņemt adītājas, gan arī tāpēc, ka studija jau ir nedaudz pētījusi šo cimdu darināšanas paņēmienu un bija piedāvājusi cimdu izšūšanu akcijā «Satiec savu meistaru».

Z. Muze dalībniecēm pastāstīja, ka Zemgale kā bagāts novads diezgan ātri beidza valkāt tradicionālo tautastērpu, un līdz ar to arī cimdu raksti vairāk tika noskatīti grāmatās un žurnālos.

Izpētot turpat 50 Zemgales vēsturisko cimdu paraugus, izdevies atrast interesantu rakstu, kurš nācis no Jelgavas puses. Šis raksts parādās 19. gadsimta sākuma līgavaiņa pirkstaiņos, bet pēc tam tas atkārtojas arī 20. gadsimta sākumā cimdos. Pēdējos raksts gan ir pārveidots, tomēr parāda, ka arī pēc simts gadiem tas joprojām ticis adīts.

Adītājām pirms pasākuma bija jāizpilda mājas darbs – jānoada paraugs, izmantojot vilnas un lina diegus, lai sanākšanas dienā lietpratēju uzraudzībā varētu izšūt rakstus. Ar padomu šoreiz dalījās studijas «Irbi» (izrādās, ka mūsu pusē tā mēdz dēvēt adāmās adatas) vadītāja Baiba Pilāne no Rīgas. Viņa dalībniecēm atzinās, ka sākotnēji domājusi, ka šie cimdi adīti vienlaicīgi ar četrām krāsām, taču izrādās, ka tikai ar divām, kas esot jau daudz vienkāršāk un pa spēkam daudziem. Turklāt tas, ka raksts jau izadīts, atvieglo izšūšanu, jo to izdarīt tukšā vietā ar adījuma dūrienu nebūtu vienkārši. Savukārt no votiem mantotais paņēmiens izšūšanu padara daudz vienkāršāku.

Tās adītājas, kuras nebija sagatavojušas paraudziņus izšūšanai, varēja apgūt īpašo rakstu pēc Jelgavas cimdu parauga.

TLMS «Bauska» vadītāja Aiva Linkeviča atzina, ka šis pasākums izpelnījies lielu interesi. Adītājas sabraukušas ne tikai no Bauskas apkaimes, bet arī no kaimiņu novadiem un pilsētām – Ķekavas, Jelgavas, Rīgas, Dobeles. Tālāko ceļu sestdienas rītā bija mērojusi Vanda Podiņa no Cesvaines. Viņa jau septiņos no rīta sēdusies vilcienā uz Rīgu, bet pēc tam kopā ar citām adītājām braukusi no galvaspilsētas. Sarežģītā nokļūšana viņai nebija šķērslis apmeklēt arī Bebrenē notikušo pirmo šī cikla pasākumu.

Jelgavniece Iluta Ādama arī nolēmusi piedalīties pasākumos visos novados. Viņa cimdu adīšanai pievērsusies ne tik sen. Smejas, ka nu jau gandrīz nožēlojot, jo tagad visu laiku to gribas darīt. Process tā aizrāvis, ka nevar apstāties. Pasākumi būšot lieliska iespēja iepazīt novadu cimdu adīšanas tradīcijas.

Kaut rīdziniecei Ivitai Peipiņai cimda rakstu būtu vieglāk izadīt, nevis izšūt, viņa labprāt apgūst īpašo tehniku, kādā senatnē cimdi darināti. Šādu paņēmienu viņa mēģina pirmo reizi un domā, ka tas ir kas jauns daudzām sanākušajām adītājām. Ivita vērtē, ka cimdi beigās izskatīsies ļoti krāsaini un grezni, taču būtībā ir adīti tikai ar divām krāsām.

Brunavietei Sanitai Behmanei-Baibakovai cimdu izšūšana nav jaunums, taču tas neliedzot pasākumā papraktizēties un kaut ko arī pamācīties. Tāpat vienlaikus šī esot laba iespēja satikt sen neredzētas paziņas un labi pavadīt laiku.

Baušķeniecēm Līgai Mezeriņai un Guntai Kālei šī bija pirmā iepazīšanās ar krieviņu cimdu darināšanas tradīciju. Gunta atzīst, ka viņai vieglāk būtu rakstus izadīt krāsās, bet Līgai labāk patīk tieši izšūt, nevis adīt ar četrām krāsām.

Pasākuma dalībnieces tika aicinātas ņemt līdzi arī cimdus no saviem krājumiem, kurus adījušas mammas vai vecmammas. Līdz ar to uz vietas tapa neliela izstāde – jaunāku un senāku cimdu mežs. Viens cimdu pāris uz Bausku atbrauca kopā ar rīdzinieci Ilzi Buividu, kurai paziņa uzdāvinājusi senus divpusējos dūraiņus no Mežotnes puses. Pasākums Bauskā šķitis īstā vieta, kur šo neparasto dāvanu parādīt. Daļa izstādīto cimdu bija arī no centra «Senā klēts» un TLMS «Bauska» kolekcijām.

*** Piecu pasākumu cikls «Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes» tiek organizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pirmais pasākums norisinājās Sēlijā, Bebrenē. Bauskā aizvadīta otrā tikšanās, bet jaunajā gadā adītājas dosies uz Piebalgu.