www.bauskasdzive.lv
Jūlijā piedzīvotajā vētrā Bauskas pilskalna parkā zem vējā izgāzta koka saknēm tika atrasti divi cilvēku galvaskausi un kauli, kas tika nodoti ekspertīzei. Valsts policijas pārstāve Rūta Strautniece atklāja, ka ekspertīzē konstatēti četru cilvēku kauli, gan sieviešu, gan vīriešu. Kaulu vecums ir vairāk kā 50 gadi.
“Ņemot vērā ilgo laiku, kad kauli atradās ārējo faktoru ietekmē, tiem ir dažādi mehāniski bojājumi, kas radušies ārēju faktoru ietekmē pēc cilvēku nāves. Ņemot vērā laika posmu, kurā kauli atradušies dabā, pieņemts, ka tie tur ir jau kopš kara laikiem. Lieta vēl nav izbeigta un darbs pie materiāliem vēl turpinās, līdz ar to uz doto brīdi plašāki komentāri nebūs,” norādīja R. Strautniece.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis informēja, ka Bauskas pils muzejs neplāno atrastos kaulus un galvaskausus izmantot muzeja ekspozīcijām. Viņš norādīja, ka interese būtu par apbedījuma vietās atrastām rotām, darbarīkiem vai kādiem citiem priekšmetiem, kas atbilst muzeja specifikai un misijai.
“No vēstures avotiem zināms, ka tagadējā Bauskas pilskalna parka teritorijā atradies tā sauktais „Vairogmiests” ar Sv.Ģertrūdes baznīcu, skolu, krogu, iebraucamo vietu, dzīvojamajām ēkām. 1575.gadā gandrīz viss miests nodedzis, izņemot dievnamu. 1584.gadā pēc hercoga Gotharda Ketlera lēmuma uzsākta miestiņa likvidēšana un lielākas pilsētas veidošana pie Mēmeles, kas ir tagadējā Bauskas vecpilsēta. Vēl 19.gs. ir liecības, ka aiz pils rietumu aizsarggrāvja dabā saskatāmi Sv.Ģertrūdes baznīcas pamati. Uz ziemeļiem un rietumiem no baznīcas pamatiem bijusi pļava ar daudziem uzkalniņiem, kur atrasti cilvēku kauli, kas liek domāt par kapu vietu,” stāsta M. Skanis.
Viņš atzīmē, ka Bauskas pilskalna parks ir unikāla arheoloģiska senvieta, kur zem zemes atrodami 15.-16.gs. ēku pamati, ielas, apbedījumi. Parasti vēsturiskās pilsētās sākotnējo apbūvi pārklāj jaunas būves pat vairākās kārtās un senākās liecības ir fragmentāras dziļi zemē.
“Teorētiski pilskalna parkā, noņemot zemes virskārtu un būvgružus, atklātos senās pilsētiņas plānojums, iespējams, ēku pirmie stāvi grīdas līmenī. Latvijā analoga vieta ir vienīgi Kokneses senpilsēta.
Tomēr, 21.gadsimta kultūras pieminekļu aizsardzības prakse uzskata, ka pareizākais šādu vietu saglabāšanas veids ir tās neatsegt. Arheoloģisko izrakumu laikā, protams, tiek iegūta bagātīga informācija par senvietu, atklāti jauni artefakti, bet pats piemineklis tiek daļēji postīts. Problēma ir šādu atsegtu būvkonstrukciju saglabāšana, jo pat pasaules ievērojamākās arheoloģisko atsegumu vietas pakāpeniski aizaug. Uzdevums ir tās saglabāt nākamajām ģenerācijām neskartas, nebojāt tās ar rakšanas vai būvdarbiem. Izturēties pret tām ar cieņu, kāda pienākas pagātnes liecībām, neapgānīt tās,” norāda M. Skanis.
Pieaugot sabiedrības interesei, Bauskas pils muzejs plāno veikt izpēti ar mērķi noteikt Vairogmiesta lokāciju un būvju atrašanās vietas, neveicot arheoloģiskos izrakumus, bet, iespēju robežās, izmantojot ģeoradaru. M. Skanis paskaidro, ka ar ģeoradara palīdzību iespējams iegūt vides šķērsgriezumu, kuru tālākā gaitā speciālists-interpretētājs izmanto, lai noteiktu būvju pamatu atrašanās vietas.
“Ja Valsts policijas precīzi datēs vai arī muzejs varēs saņemt pēc vētras atrasto cilvēku kaulus, to padziļinātai izpēte, izmantojot C–14 metodi — arheoloģisku objektu vecuma noteikšanu, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu paraugos, un izrādītos, ka cilvēku atliekas ir no 15. vai 16. gadsimta, būtu pamats veikt arheoloģiskos pārbaudes izrakumus, lai identificētu viduslaiku kapsētu,” sacīja M. Skanis.
Jau vēstījām, ka nākamgad plānots veikt Bauskas pilskalna parka labiekārtošanas darbus. M. Skanis norāda, ka Bauskas pils ar parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc, veicot labiekārtošanas darbus, ir obligāta arheoloģiskā uzraudzība. Ja rakšanas darbu laikā tiks konstatētas vēsturisku ēku konstrukcijas vai nozīmīgi pagātnes artefakti, darbi šajā vietā būs jāpārtrauc un jāveic arheoloģiskie izrakumi.
Foto: Kaspars Nordens/LETA
Reklāma