Pelēko zirņu līkumotais ceļš līdz svētku galdam: «Meistaru» saimnieks Vecsaulē tos audzē jau 15 gadus

Pelēko zirņu līkumotais ceļš līdz svētku galdam

Vecsaules puses «Meistaru» saimnieks Nikolajs Maikūns pelēkos zirņus audzē jau 15 gadus. Viņa favorīte ir vietējā šķirne ‘Bruno’. Kaut mazāki izmēros, toties krēmīgāki, ar plānāku miziņu un izvārās ātrāk nekā brangie svētku zirņi.
Izrādās, mums kā pircējiem šķietami tik vienkāršo produktu novākt un sagatavot pārdošanai nav nemaz tik vienkārši.

‘Brunis’ garšo visiem
Zirņus Nikolajs Maikūns audzē pāris hektāros, kas uz citu audzētāju fona neesot daudz, taču viņa saimniecībai tā ir pietiekama platība. Viens hektārs atvēlēts vietējai pelēko zirņu šķirnei ‘Bruno’, pushektārs – citai Latvijas šķirnei ‘Retrija’ jeb lielajiem pelēkajiem zirņiem. Pārdevēji dažkārt tos dēvē par Ziemassvētku zirņiem, taču zemnieks norāda, ka tādas šķirnes nu gan nav. Nikolajs audzē arī dzeltengraudu zirņus, kas ir iecienīts ziemas ēdiens.
Pelēko zirņu sēklas ik pa pieciem gadiem atjauno, iegādājoties Agroresursu un ekonomikas institūtā.
Pelēko zirņu šķirņu ir daudz, bet Nikolaja iecienītākā ir ‘Bruno’ jeb ‘Brunis’, kā viņš to dēvē ikdienā. Tā izvēlēta «Riga Food» izstādē, kurā bija salīdzinātas vairāku zirņu šķirņu kulinārās īpašības. ‘Brunis’ bija topā un visiem garšoja. Brūni marmorētie zirņi ātri izvārās, tiem ir maiga, krēmīga tekstūra, mīksta un plāna miziņa. ‘Bruno’ izmēra ziņā labi der arī kā sastāvdaļa lauku zupā.