Ekonomiskās lejupslīdes dēļ ievērojami ir mainījies mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums, palielinoties mājsaimniecību skaitam, kas savu materiālo situāciju vērtē negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma provizoriskie dati par 2009.gadu, šodien ziņo biznesa portāls nozare.lv .Ja 2008.gadā savu materiālo stāvokli negatīvi vērtēja katra ceturtā mājsaimniecība, tad 2009.gadā jau katra trešā mājsaimniecība atzina, ka ir nabadzīga vai atrodas uz nabadzības sliekšņa. Kopumā 58,6% mājsaimniecību norādījušas, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas, 27,1% – nav nabadzīgas, bet ir uz nabadzības sliekšņa, 8,8% – nav bagātas, bet dzīvo labi, bet 5,5% mājsaimniecību atzinušas, ka ir nabadzīgas. Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, taču pēdējo septiņu gadu laikā tas pirmo reizi ir samazinājies. Salīdzinājumā ar 2008.gadu par 4,8 procentpunktiem samazinājies mājsaimniecību skaits, kas sevi pieskaita pie šīs grupas. Pērn par 3,6 procentpunktiem ir krities arī vērtējuma “neesam bagāti, bet dzīvojam labi” īpatsvars. Tajā pašā laikā strauji – par 7,1 procentpunktu – palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza vērtējumu “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa”. Laukos atšķirībā no pilsētām viedokļu polarizācija ir daudz izteiktāka: laukos par 8,3 procen punktiem ir sarucis mājsaimniecību īpatsvars, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Savukārt par 10 procentpunktiem palielinājies vērtējuma “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa” īpatsvars. Tāpat laukos par 2,7 procentpunktiem palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras sevi atzina par nabadzīgām. Šādu mājsaimniecību īpatsvars 2009.gadā laukos sasniedzis 6,1%, bet pilsētās – 5,2%. Apsekojuma dati liecina, ka Latgalē mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir pasliktinājies lielākā mērā nekā citos reģionos. Latgales reģionā visstraujāk – par 12 procentpunktiem – ir sarucis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savu materiālo stāvokli raksturoja kā “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi” un tādā pašā apjomā palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza atbildi “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa”. Latgalē pērn 2,6 reizes pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras sevi raksturojušas kā nabadzīgas, sasniedzot 7,9% no mājsaimniecību kopskaita reģionā (2008.gadā – 3%). Citos reģionos tik krasas izmaiņas sava materiālā stāvokļa pašnovērtējumā nav novērotas, norāda Centrālā statistikas pārvalde. Jautājot mājsaimniecībām, “kā jūsu mājsaimniecības ekonomiskā situācija ir mainījusies pēdējā gada laikā?”, 75% mājsaimniecību apgalvoja, ka tā ir pasliktinājusies, 22% – ka tā nav mainījusies. Ja 2008.gada ceturtajā ceturksnī tikai puse – 54% – mājsaimniecību norādīja uz savas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad pagājušā gada ceturtajā ceturksnī šādu mājsaimniecību īpatsvars pārsniedza 83%. Kā biznesa portālam “Nozare.lv” paskaidroja Centrālās statistikas pārvaldē, šogad nav atsevišķi norādīts to mājsaimniecību skaits, kuras sevi novērtē kā turīgas, jo to īpatsvars nesasniedzot pat 0,2%, tāpēc šīs atbildes ieskaitītas grupā pie “neesam bagāti, bet dzīvojam labi”. Kā ziņots, 2008.gadā un arī 2007.gadā gandrīz divas trešdaļas – 63,4% – Latvijas mājsaimniecību savu materiālo stāvokli vērtēja kā vidēju – “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, liecina Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojuma provizoriskie dati par pagājušo gadu. Tikai 0,2% mājsaimniecību uzskatīja sevi par turīgām.
